Sīpols
(Allium cepa)
Kurš gan nezina sīpolu? Tas ir populārs gan kā dārzenis, gan kā garšaugs. Daži to patērē lielos daudzumos, bet citiem metas nelaba dūša no tā. Kāpēc es, griežot sīpolu, gauži raudu, bet citam acis ir sausas?
Vienreiz gadā sīpols, pareizāk tā sausa miza, kļūst ārkārtīgi populāra. Agrākos laikos katra saimniece sakrāja miziņas, lai varētu krāsot košas Lieldienu olas. Tagad arī tās, sapakotas čaukstošās paciņās, ir kļuvušas par tirgus preci. Izrādās, ka sīpolu mizas ir vēl vērtīgākas par pašu sīpolu. Tās satur ļoti daudz flavonoīdu, kas brūninot taukus, palīdz tikt galā ar lieko svaru.
Vēl ar sīpolu mizu tēju var skalot matus. Pēc manas pieredzes, tas beidzās ar netīri zaļu matu krāsu vairāku nedēlu garumā. Tad jau labāk pieciest smaku un matu saknes ierīvēt ar sīpolu, lai mazinātu to izkrišanu.
Svaigu sīpolu sula vai putriņa ir labs līdzeklis pret odu vai pat čūsku kodumiem, aptur asiņošanu. Liek uz kārpām un varžacīm. Cīnās ar pinnēm un melnajiem punktiem, izlīdzinot pat rētas.
Sīpols ar cukuru vai medu ir pazīstams sīrups pret kakla sāpēm, klepu, angīnu, gripu un bronhītu. Man šķiet, katrs bērnībā tādu ir baudījis. Vēl sīpols samazinot cukura un holesterīna līmeni. Stiprina imunitāti un mazina šūnu novecošanos.
Kā jau visi garšaugi, tie veicina apetīti un vielmaiņu, labvēlīgi ietekmē mutes , kuņģa un zarnu gļotādu. Attīra organismu, arī no parazītiem. Cīnās arī ar nelabvēlīgiem audzējiem.
Vīriešiem pastiprina dzimumspēju.
Vēl sīpols uzlabo miegu, prāta spējas un atmiņu, izceļ gaismā aizmirsto.
Atbrīvo no tā, kas mūs apgrūtina, palīdzot izkļūt no strupceļa. Palīdz izvēlēties pareizos draugus. Bēdu un skumju asaras pārvērš prieka asarās. Noliek mūs situācijās, kurās varam attīstīties soli pa solītim, nesteidzoties. Vedina mūs domāt un mācīties, lai noliktu dzīves eksāmenus tik labi, cik varam.
Arī sīpolu ziedūdeņa man nebūs, bet pavasarī sažāvēju lakšus, un tagad samalu tos zaļā pulverī. Lakši, sīpoli un ķiploki ir tuvi radinieki, kas palīdz mums dzīvot zaļi.