Dārznieka dīvainā matemātika 🍀

Šonakt aizdomājos par to, ko man matemātikā ir iemācījuši skolā un vai tā patiešām darbojas.

Sākšu ar visvienkāršākajām darbībām.

Saskaitīšana - tā nedarbojas nemaz. Dārznieks noteikti ir tās profesijas pārstāvis, kas galīgi nemāk saskaitīt. Mēs noteikti neskaitām stundas, soļus un darbības, ko veicam. Dārznieks nevar arī plānot, viņš var tikai cerēt. Jo tikko kā tu sāc ko skaitīt, iestājas atņemšanas darbības.

Esmu sapratusi, ka atņemšana sākas ar “no” - nokalst, novīst, nopūst, nolūzt, nokrīt, nogrūž, nosalst un nopērk. Bet kas tad tas? Ja notiek kāda no šīm darbībām - patiesībā tev paliek vairāk! Atbrīvojas vieta, kur iestādīt kādu citu augu,. Ja nopērk, tev atkal ir vairāk maciņā un tajā pašā brīdī sākas cita darbība - ar “no” - nodoklis. Bet vai tā ir atņemšana vai dalīšana, īsti nevar saprast.

Nu dalīšana ir visinteresantāka darbība. To es māku vislabāk. Sadalīt ziemcietes. Es dalu, atdalu un atdodu, bet man nepaliek mazāk. Kā tas var būt, kā to matemātika var izskaidrot? Katra atdalītā daļa atkal savairojas. Bet ir daži izņēmumi - ja tu ik pa laiciņam nesadali - augs aiziet bojā, jo viņam vajag lai to dalītu. Un tad jau iznāk, ka no manas dalīšanas - citu dārzos augi ir savairojušies. Vai tā varētu būt reizināšana?

Es savā dārzā redzu, ka ir augi, kas ir sareizinājušies paši. Piemēram, Āzijas saulpurene ar Eiropas saulpureni, un mums tagad pašiem ir sava - Eirāzijas saulpurene. Krauklenei ar sarkanām ogām ir sareizinājušies bērni ar baltām ogām.Bet varbūt notikusi citādāka sadalīšanās?

Vēl nekādas kārtības nav ar atņemšanu. Jo vairāk noņem ziedus, piemēram, samtenēm un kliņģerītēm, jo vairāk tās zied. Tātad atņemot tomēr notiek pavairošanās.

Vēl es atcerējos par kvadrātsaknes izvilkšanu. Esmu savā dzīvē redzējusi tik daudz sakņu! Pārsvarā tas ir bārkšsaknes, mietsaknes, resnas un smalkas. Ēdamas un neēdamas. Tomēr esmu redzējusi arī kvadrātsaknes! Ja kvadrātainā podā pārāk ilgi kāds augs ir audzis un nav laicīgi pārstādīts, lūk, pavisam īsta kvadrātsakne!

Citas darbības neatceros un procentus mēs nerēķinām. Mēs mēram attiecības korķīšos, spaiņos un ķerrās.

Un tagad es galīgi vairs nesaprotu, vai māku vai nemāku rēķināt.

Ābeles ziedēšana 🌸

Ābeles ir mani koki. Tajās var tik ērti sēdēt un izvairīties no dārza darbiem, vismaz tā šķita bērnībā. Nekas nevar būt skaistāks par ziedošu ābeli! Labi, ka ābeles ir baltas un visu nokrāsu rozā toņos. Pret zilajām debesīm tās ir kā mākoņi uz zemes. Es iekāpju šajā mākonī, un mani pārņem dīvainas sajūtas. Sākumā aizžņaudzas kakls, un tad asaras sāk birt kā pupas. Tas nav žēlums par ziediem ko noplūcu, jo ābelei būs mazāk jānopūlas ar ābolu briedināšanu. Tas ir kauns ābeles priekšā par to, ka tieši vakar atkal biju to nodevusi. Es nonicināju pēdējos, ziemu pārcietušos , mazos ābolīšus. Ar kāru aci noskatījos uz mango un ananāsiem, un nopirku banānus. Tā tas nav vienmēr, kamēr ir pašu vai draugu audzēti āboli, es ļoti labprāt ēdu tos. Bet tomēr, cik ļoti bieži mēs nenovērtējam savas zemes augļus. Tālajā zemē Bali man gadījās piedzīvot, ka vietējie iedzīvotāji bija izvēlējušies tieši ābolus un arī citus augļus, lai uznestu tos tūkstošpakāpienu kalnā, kur templī tos priesteri svētīja. Arī es tiku apdāvināta ar šādu svētību saņēmušu augli, jo mums nav lemts spert kāju šai svētajā vietā. Ābeles šai zemē neaug, un katrs ābolītis, rūpīgi iepakots ,stāv veikala augstākajos plauktos. Tātad - ļoti dārgs. Nez no kuras zemes nācis? Mūsu paskarbajā klimatā izaug visaromātiskākie.

Kurā brīdī mēs zaudējam sapņus, kas saistīti ar mūsu zemi? Tās svešās zemes gan vilina, gan aicina, gan arī viļ. Un mēs sapņojam par siltajām un tālajām zemēm.

Ābeles ziedi ir sapņi par saviem bērniem-āboliem. Tiem ābele atdod visus spēkus. Tik daudz, ka nākamajā gadā nav spēka ziedēšanai. Gadās, ka pēc pārbagātas ražas, ābele pat aiziet bojā. Arī mēs savus sapņus atdodam saviem bērniem. Tas ir mantojums, ko viņi saņem piedzimstot. Mūsu sapņus par laimi, par mīlestību, par prieku, par piedzīvojumiem, par baudām, par dzīvi. Arī mēs visi esam saņēmuši šos sapņus no saviem vecākiem. Tā sapņi ir atceļojuši pie mums no aizlaikiem, un sapņiem ir jāturpinās, nedrīkst pārtrūkt sapņotāju ķēdīte. Šobrīd ir laiks, kuru daudzi uzskata par nepiemērotu bērnu radīšanai. Mani vecāki ir dzimuši kara laikā. Kādus miera sapņus viņu vecāki sapņoja? Tai gadā, kad mēs visi kopā sapņojām lielo sapni par Brīvibu, piedzima mans vecākais dēls. Ir atkal jaunu sapņu laiks. Kādi tie ir? Kad tie piepildīsies? Sapņosim visi kopā, un sapiepildīsies!

Ābeļziedu hidrolāts atraisa mātišķas enerģijas - izplata mieru, rod saskaņu un drošību. Dod drosmi sapņot.

Ozola ziedēšana 💚

Starp ievām, plūmēm, ķiršiem un ābelēm ir vēl kāds ziedētājs. Liels un varens, dižs un apjūsmots.

Jau vairākas dienas vēroju , cik glīti un pareizi zaru galos izkārtojas ozola lapiņas. Zem lapu kupoliņa kā medūzu vai astoņkāju taustekļi nokarājas zaļas spurdzes. Pēc dienas tās jau mētājas pa zemi, ozolam nevajadzīgas. Saprotu, ka tie ir vīrišķie ziedi, kas putekšņus palaiduši un savu misiju izpildījuši, var mierīgi kļūt par pīšļiem. Mani izaicina sievišķie ziedi. Ņemu trepes un kāpju skatīties. Pirms tam vēl in ternetā paskatījos, ko meklēt. Esot rozā ziedi. Nu nav, nav manā ozolā nekā tāda. Brilles ar nepaņēmu, saskatīt grūti, bet man šķiet, ka tajos lapu pušķīšos, kur nekarājas spurdzes, ir tādas zaļi caurspīdīgas ūsiņas. Vai tās būtu drīksnas? Bez ziedlapām, bez kauslapām, bez smaržas, bez krāsas? Vai tā var būt? Vai es tiešām pareizos ziedus atradu?

Bez vilināšanas un izrādīšanās, klusi un absolūti nemanāmi zied ozols. Un te nu tu jūti to spēku, to paļaušanos uz sevi un vēju. Sanāks. Es vēl vērošu kā piedzimst un nobriezt zīle. Tāda nopietna sēkla, ko vējš tālu neaizpūtīs. Par ceļabiedru būs jāņem sīlis, vāvere un peles. Bet tās, kuras apēdīs stirnas un mežacūkas, būs kā barters pret mēslu čupiņu. Zem maniem ozoliem visu ziemu birst čiekuri. Tās nav kāda starpsugu eksperimenta sekas. Dzenis iekārtojis priežu čiekuru kalvi ozola zarā.

Drīz ziedēs arī priedes, vai esi to vērojis un izbaudījis? To brīdi,kad kailas meitenes vāc priežu putekšņus?

Man gan nav skaidrs, no kuriem ozola ziediem gatavo Baha ziedu esences, bet es noteikti hidrolātu no ziediem negatavošu. Man ir ozola lapu hidrolāts, kas nomierina un dod pozitīvu enerģiju, lai mēs būtu stipri, pašpietiekami un nelokāmi kā ozoli.

Pieneņu ziedēšana💛

Latviju ir pārņēmis dzeltenums. Rapšu un pieneņu dzeltenums. Tik košs, ka acis jāpiemiedz, lai neapžilbina.

Par rapšiem es neko daudz nezinu. Bet tos miglo, iet bojā bites un kukaiņi. Es rapšos bildēties nebrienu.

Pienenes gan es mīlu. Bērnībā uzlikām pieneņu vainadziņu, un bijām priceses ar zelta kroni. Taisījām rokassprādzes un gredzenus. Kā burvju mākslinieki mācējām saskruļļot pieneņu kātiņus, kad tos ieliekām aukstā ūdenī. Ar pieneņu galviņām varēja šaut tālumā un izgreznot smilšu kūkas. Vēroju kā trusis noēd pienenes ziedu ar visu kātu un nemaz nesaviebjas. Un piensulas tetovējumi uz rokām un kājām....

Vai zināji, ka pienenēm piemīt burvju spējas? Drīz pēc ziedēšanas, notiek pārvērtība. Dzelteno ziedu vietā no rīta atveras baltu pūku galviņas. Tu iebrien pļavā, izvēlies vislielāko un ļoti uzmanīgi noplūc to. Tad ar lūpām maigi pieskaries pūkainajai galviņai, un iečuksti savu vēlēšanos pašā viducī. Dziļi ievelc gaisu un pūt... Uztici savus sapņus vējam un mazajiem lidoņiem. Kāda sēkla nokritīs pavisam tuvu, bet kādu paķers vējš, un tu pat neredzēsi, kur tā nosēžas. Kāds sapnis piepildīsies drīz, bet kāds tevi pārsteigs, kad to nemaz vsirs negaidīsi.

Es ņemu savu lielo grozu, un saules pielietā dienā, eju lasīt pienenes. Es ieskatos katram ziediņam acīs pirms noplūkšanas, un tas mani apzīmogo ar pieneņu tinti un ziedputekšņiem. Pieneņu smarža nav uzbāzīga, taču tā labi piesaista bites un mazus kukainīšus. Pienenes paņem ar savu silto krāsu, un kad man ziemā būs auksti un drūmi, es atsaukšu atmiņā zeltaino pieneņu pļavu, un man sirdī ielīs saules siltums.

Man šķiet, ka aktīvajiem pieneņu nīdējiem, kas uzbrūk katrai pienenei ideālajā zālienā, patiesībā pietrūkst iekšējās saules.

Pienenes taktika attaisnojas. Ar siltu smaidu ,atvērtu sirdi un vienkāršību var panākt, ka visa zeme ir mazu saulīšu piepildīta.

Mazo puķīšu misija ir atbrīvot mūs no negatīvas enerģijas, dziedēt no aizvainojumiem un piepildīt ar nesavtīgu mīlestību.

Ievas ziedēšanas taktika 🤍

Šodien daudzas stundas pavadīju lasot ievu ziedus un man nebija žēl tos plūkt. Es vēroju, salīdzināju un manā galvā neviļus salikās teikumi. Tie ziedēšanas apjomi, kas tieši šobrīd norisinās dabā, nav ar cilvēka prātu aptverami. Katrs zieds atplaukst tikai ar vienu nolūku - apputeksnēties, radīt sēklas un turpināt savu sugu.

Ieva savus apputeksnētājus paņem ar smaržu un massu. Katrs perfektais pieclapu ziediņš sakārtots 10-20 ziedu ķekarā, uz katra zara ķekaru ķekari un visā kokā neskaitāmi tūkstoši ziedu! Un visos Gaujas līčos - ne saskaitīt! Katrs mazais ziediņš veido dažādas smaržu molekulas, bet visi kopā - tas ir spēks! Ieva smaržo, reibina un vilina. Lakstu gailis dzied neatņemdamies visu nakti. Ievām vajadzētu būt pilnām ar kukaiņiem apputeksnētājiem, bet nav. Vakaros sastopu vien kādu odu un mazus, zaļus tārpiņus. Tad kam šī izrādīšanās? Varbūt kukaiņi zaudējuši ožu, vai arī sen jau visi noindēti... Un ogu raža ar tāda stipri nabadzīga. Man rādās, ka ievu ziedēšanas taktika lāgā nestrādā, taču tās katru gadu spītīgi turpina savu bagātīgo ziedēšanu.

Ja tautas dziesmās ievu baltums tiek salīdzināts ar meitas tikumu, tad šodienas acīm skatoties, ievai varētu piedēvēt pavisam citas īpašības. Ievas reibinošā smarža ir kā izmisis sauciens pēc uzmanības. Ieva ir saposusies, uzkrāsojusies un sasmaržojusies - gatava savai misijai. Kas viņu ieraudzīs? Varbūt nakts tauriņš, bet tam jau nav nopietnu nolūku. Vai aiz ārējā skaistuma dvēselīti nevar pamanīt?

Būsim godīgas, un atbildēsim sev - kam mēs pucējamies un izrādāmies? Ja mēs dzīvotu vienas un mežā, kam vispār vajadzētu pieaudzētus nagus, skropstas un matus, kam mirguļojošas kleitas un augstu papēžu kurpes? Teiksim, ka daram to sevis pēc?

Bet kas mums patīk labāk - gala rezultāts vai process? Vai nav tā, ka mēs izbaudam to, ka mūs apčubina, izmasē, nokrāso un galvenais, pievērš nedalītu uzmanību. Tas ir tik patīkami un sievišķīgi, un ļoti saprotami. Neko daudz jau mums nevajag. Tā nu mēs, ievas gaidām un vilinām savu kukainīti, kas mums skatīsies cieši acīs, apčubinās un samīļos.

Man ir tapis reibinošs ievziedu hidrolāts, kas vairo sievišķo intuīciju un gudrību. Palīdz piedot, visvairāk jau sev. Līdzsvaro cilvēku savstarpējās attiecības un palīdz labāk saprast vienam otru

Augu aprakstu saraksts 📖

Lai vieglāk sameklēt sev interesējošā auga aprakstu, spied uz auga nosaukuma. 

Skujkoki: Baltegle / Egle / Kadiķis / Lapegle / Priede / Tūja

Lapkoki: Apse / Āmulis / Bērzs / Ieva / Lazda / Liepa / Ozols / Papele/ Pūpols / Valrieksts / Vītols 

Ogukoki:  Aiva / Aronija / Ābeļziedi / Cidonija/ Citronliāna / Dzeloņplūme / Ķirsis / Pīlādzis / Plūškoks / Smiltsērkšķis / Vīnoga 

Pļava: Asinszāle / Baltā panātre / Biškrēsliņš / Dzeltenā zeltgalvīte / Gaiļbiksīte / Gārsa / Ilzīte /  Kalme / Māllēpe / Pelašķis / Vībotne / Vīgrieze / Zirgskābene   

Dārzs: Fitolaka / Kliņģerīte  / Kumelīte / Kaķumētra / Lakači  / Mārdadzis / Monarda  / Pelargonija  / Raspodiņš / Rūta / Tauksakne / Vērmele

Garšaugi: Baziliks / Estragons / Izops / Krastkaņepe / Piparmētra / Rozmarīns / Raudene / Pūķgalve / Timiāns / Melisa / Sīpols 

Nezāles: Dadzis / Driģene / Efeju sētložņa / Kosa / Mārpuķīte / Nātre / Sīkziedu sīkgalve / Strutene / Tīruma naudulis  

Mežs: Avene  / Maijpuķīte 

Citzemnieki: Apelsīns / Citronverbēna / Citronzāle / Eikalipts 

Ābeļziedu hidrolāts

(Malus sargentii un Malus baccata)

Ābeles ir mani koki. Ar tām savā dzīvē esmu sadarbojusies visciešāk. Bērnībā mums bija dārziņs Valmieras pilsētā, kurā jau auga lielas ābeles. Mēs ar brāli rāpāmies vecajos kokos un spēlējām savas spēles. Mamma lejā rājās, ka neravējam savas dobes vai nelasām kādas ogas, bet ābeļu zaros bija tik labi!

Es nezinu, vai tā bija kāda mode un kas to stādīja, bet ceļi no Valmieras uz Cēsīm un Mazsalacu ir apstādi ar ābelēm. Man šķiet, ka nav skaistāku ceļu, ko braukt pavasarī, kad abas ceļmalas zied bāli rožainās kupenās.

Arī veco lauku māju krāšņākā rota ir tieši vecās ābeles. Tās var būt jau ar tukšiem vidiem, sagriezušās šķības un greizas, bet tās ir dzīvas šo māju liecinieces. Nesapratu un nekad nesapratīšu, kā var nozāģēt ziedošu ābeļdārzu, kā to savulaik izdarīja Burtniekos.

Agrāk mana profesionālā darbība  bija saistīta ar augļu un dekoratīvo koku potēšanu. Es bieži vien sastopu savus kokus, tie noteikti vēl augs un ziedēs arī pēc manis.

Pēdējos gadus es tikai vācu ābeļziedus. Vai man nav žēl tos noplūkt? Man šķiet, ka dažus pavasarus ābeles ļoti pārcenšas ar ziedēšanu un ābolu briedināšanu. Tāpat daļu zaļo ābolu koks nomet pats, un rudenī vienmēr to ir par daudz. Esmu mēģinājusi taisīt hidrolātus no cukurīšu ziediem, no rudens svītrotajiem, bet tie nebija sevišķi izteiksmīgi. Esmu palikusi pie divām ogābelēm, no kurām iznāk vissmaržīgākie hidrolāti. Tā ir mana mīļā sarkanlapu ogābele un Sārdženta ābele. Abas ir varenskaistas ziedētājas, bet to mazie auglīši ziemā iepriecina zīdastes un citus putniņus.

Ābeļziedu lasīšanai ir bišu dūkšanas skaņa. Dažkārt nākas pagaidīt, lai bitīte paņem savu tiesu, un tad es noplūcu ziedus. Šim hidrolātam ir mierīga sanoša un nesteidzīga sajūta, piepildīta medus un putekšņu saldumu.

Jau senos laikos ābeļziedu ūdeni izmantoja skaistumkopšanā, to pat sauca par skaistuma ūdeni. Par to liecina arī planēta Venēra, kas pārvalda ābeles.

Ābeļziedu hidrolāts:
- izplara mieru, saskaņu un drošību,
- palīdz atmodināt sievietē mātišķos instinktus,
- veicina beznosacījuma mīlestības jūtas,
- dara stingru un noturīgu sirdi pret  destruktīvām izpausmēm,
- drūmu domu aizdzīšanai, mazina sadzīves ķibeles un samierina kašķīgus ģimenes locekļus,
- piemērots maigai, jūtīgai un arī bērnu ādai,
- stimulē ādas atjaunošanos un aktivizē vielmaiņu,
- atvēsina un atsvaidzina pārkarsušu ādu,
- noder nogurušām acīm, mazina tumšos lokus,
- mutes dobuma skalošanai, ja iekaisusi gļotāda,
- matu kopšanai, piedod tiem spīdumu.

Ir ticējums, ka zem ābelēm dzīvo vienradži. Ja zināt, kādu vecu ābeļdārzu, tad miglainā rītā var doties un sastapt  vienradzi, kad tas mielojas ar saldiem un maģiskiem āboliem.

Bet latviešiem ir savi buramvārdi:
"Riti, riti rīta rasa,
Pār ābeļu lapiņām;
Tā rit manis augumiņš
Par ļautiņu valodām."

Vībotne

( Artemisia vulgaris)

"Es esmu mīlestības sēkla, kas aizvien eksistē un var izaugt pēc tūkstošgadēm, pat ja esat attālinājušies no Dievišķās gaismas" - vībotnes vēstījums. Tā attīsta spēju domāt, ved apziņu uz harmoniju un nostiprina darba spējas. Palīdz iet uz priekšu, progresēt un pieņemt jauno apziņas stāvokli. Dod spēku iziet caur sāpīgiem procesiem un atlaist pagātni, atbrīvo no jebkādiem aizvainojumiem. Sniedz drošības sajūtu, izturību, pārliecību un līdzsvaru. Vībotnīte raisa domas par dzīves jēgu un mērķiem.

Vībotne izgaismo cilvēku no iekšienes, atbrīvo no tumšām enerģijām un sargā. Derīga pret noburšanu un acu apmānu. Liek zāļu talismanos pret zibens spērienu. Var lietot ka kvēpekli gan mājā, gan sētā. Viens no spēcīgākajiem augiem, kas attīra enerģijas lauku.

Pirtī lietots, tīra gaisu, veicina zemapziņu, palīdz pret bezmiegu un ļauj sapņot krāsainus sapņus. Dziedē ādas slimības, locītavu sāpes un reimatismu.

Lai bites justos stropā labi, tos tīra ar vībotņu slotiņām.

Vībotne ir Zemes un Uguns stihijas augs, planētas - Saturns, Venēra un Marss.

Vībotne kā garšviela noder pie zivīm. Rosina ēstgribu, uzlabo gremošanas sistēmas darbību. Vājiem, mazasinīgiem un nervoziem cilvēkiem ieteic dzert vībotņu tēju. Izmanto pret epilepsiju. Regulē menstruālo ciklu.

Cīnās ar baktērijām, sēnītēm un parazītiem.

Lai arī Latvijā ir 11 dažādas vībotņu sugas, aug visur, tomēr brīžiem jāpameklē teritorijas, kur tās ērti var savākt. Man sanāk daudz darboties ar šo augu, jo vībotņu hidrolāts ir ļoti iecienīts.

Tas labi noder:
- bērniem ātrāk visu apgūt,
- sieviešu veselībai un spēkam,
- iekaisušai un alerģiskai ādai, sašaurina poras un mazina taukainību,
- mazina niezi pēc kukaiņu kodumiem,
- kāju kopšanai, ja pārlieku svīst un salst,
- kāju vanniņām pie saaukstēšanās,
- mazina matu taukošanos un blaugznas, veicina augšanu,
- tīra gaisu telpās un rada nomierinošu atmosfēru.

Vībotni nelieto grūtniecības un zīdīšanas laikā. Uzmanīgi, ja ir astma.

"Peries, Laimiņa,
Pirtiņā
Zelta slotām,
Sudraba lapām!"

Riktējamies ar bīvoti, barpšķi, embuti, veipaļiem, vībaku, mājkārkliņu un lauka dieva kociņu! Pinam vainagos, liekam pušķos, atstājam pa kādam ceram sētā un pie pirts, lai vībonītei ir vieglāk parādīt dzīves īsto saldumu! Nometam "vecās drēbes", un drosmīgi dodamies uz priekšu!

Vīgrieze

(Filipendula ulmaria)

Tās esot radušās no jūras putām, kas apskaloja Afrodītes daiļo augumu. Krēmīgie ziedi ar medus un mandeļu pieder rožu dzimtai. Ūdens un Gaisa stihijas augs, planētas Venēra, Mēness un Jupiters.

Kad vīgrieži smaržo, tad esot gatavas zemenes un klāt siena laiks. Tātad visdarbīgākajā vasaras laikā. Vīgrieze ir pļavas karaliene, un ap Burtnieka ezeru tās aug sevišķi krāšņi. Ir ticējums, ka tur, kur aug vīgrieži, tur nemājo čūskas. Ar tām ir jābirstē stropi, tad bitītes labi dzīvojot. Vīgriezes lieliski darbojoties aizsardzības maģijā, un to lieto Laimes pieburšanas talismanos. Gatavots ir arī vīgriežu alus un vīns. Šobrīd populāri ir bezalkoholiskie dzērieni un sīrupi no vīgriezēm. Ābolu sula iegūst reibinošu aromātu, ja tajā ieliek 2-3 vīgriežu lapas un nedēļu nostādina. Vīgriezes labi palīdz, ja ir gremošanas trakta traucējumi. Lieto pret lieko ķermeņa masu un uzpūšanos, ūdens aiztures dēļ. Labi attīra no vielu maiņas atkritumu produktiem un urīnceļu iekaisumiem.

Var likt spilvenos un gultas maisā pret sāpēm un labākam miedziņam. Der pie vājiem, uztrauktiem un sāpošiem nerviem. Cilvēkiem, kas baiļojas par savu veselību, bet neko nedara tās labā.

Vīgrieze ir brīnišķīgs augs pirtiņā. Pavasarī uz lāvas liek lapas, vēlāk ziedus, tik jāatceras, ka tajos ir daudz sīku kukainīšu (jādod iespēja tiem savlaicīgi aizbēgt) un iztīrīt pirtiņu pēc tam arī nav viegli. Ziedi slotiņās un skrubīšos stiprina asinsvadu sieniņas, uzlabo vielmaiņu, mazina sāpes un muskuļu krampjus. Nomierina prātu, palīdz paskatīties uz lietām no citas puses un saprast dzīves galvenās vērības.

Tradicionāli izmanto pie saaukstēšanās un vīrusu infekcijām, sviedrē un pazemina temperatūru. Agrāk no vīgriežu lapām gatavoja aspirīnu.

Ziedi satur ēterisko eļļu, tāpēc arī hidrolāts sanāk salds un reibinošs.

Tas izmantojams:
- organisma spēcināšanai.
- nervu nomierināšanai un saldākam miedziņam,
- galvas, zobu un locītavu sāpju mazināšanai,
- paplašina sirds un galvas asinsvadus, veicina smadzeņu darbību,
- palēnina sirdsdarbību un samazina asinsspiedienu,
- nobriedušas un iekaisušas ādas kopšanai,
- mazina niezi, arī pēc kukaiņu kodumiem,
- pret pinnēm un akni,
- noder pretcelulīta procedūrās,
- stiprina matu saknes, veicina to augšanu,
- attīra gaisu telpās un veido sirsnīgu atmosfēru tajā,
- lieto kosmētisko līdzekļu izgatavošanai.

Nelieto, ja ir alerģija pret aspirīnu un astma, jo var sašaurināt elpceļus. Pie lielas svīšanas pārejas periodā. Grūtniecības un bērna zīdīšanas laikā.

Vīgriezi vēl pazīst ar nosaukumiem - Dieva koks, mātene, graizes zāle, mūžīgā jaunība, vedriekši, medonīca, vīdriži, vidzirkņi, vīrēksnis.

"Vīgriezīts lielījās
Āboliņa meitu ņemt.
Ņem, vīgriezi, pura ņiedru,
Tā tev līdzi līgojās."

Lietosim vīgriezīti! Atļausim tai lēnām noņemt mūsu dienas satraukumu, attīrīsim galvu no domām, kas joņo pa apli un ļausimies mierīgiem sapņiem, lai no rīta celtos ar skaidru galvu un darbīgu noskaņojumu.

Baltegle

(Abies alba, sibirica, balsamea, concolor)

Ja ejot pa mežu jūti, ka uzvēdī karameļu aromāts, tad zini, ka šī brīnišķā smarža rodas no balteglēm.

Burtnieku muižas parkā un mežā agrāk bija liels šo koku īpatsvars. Taču pēc vienas stipras vētras daudzas izgāzās un citas izzāģējās līdz. Izcirtumā bija iespēja sadīgt un izaugt jaunai baltegļu audzei. Bija izaugušas jau palielas balteglītes, kad atnāca sevišķi gudri jaunaudžu kopēji un visas izzāģēja - tās jau neesot īstas egles!

Kā lai atšķir? Balteglei skujas ir vienā plaknē, mīkstas un plakanas. Apakšpusē divas baltas strīpas. Otra pazīme - čiekuri ir uztupuši uz zara un vērsti uz augšu. Jūs nekad neatradīsiet veselu čiekuru zemē, jo tas sadalās un aizlido vējā, atstājot pie zara tik serdīti.

Baltegles ir iemīļotas kā Ziemassvētku eglītes podos, jo skujas neduras un ir ļoti smaržīgas.

Pie baltegles cilvēki meklē palīdzību, kad ir nomākti un iztukšoti. Koks ar savu labestību un maigumu atjauno izmisuša cilvēka harmoniju un sniedz dzīvotgribu.

Baltegles spēcīgais enerģētiskais potenciāls veicina dzīvības enerģijas pieaugumu, palīdz uzturēt veselumā miesu, garu un dvēseli. Piepilda ar pārliecību, stabilitāti un spēku, ļauj sasniegt mērķus, neiesaistoties cīņās un agresīvās rīcībās. Pārtrauc strīdus pašam ar sevi, ienesot gaismu, beznosacījuma mīlestību un paplašinot apziņu.

Tā māca būt mierā ar sevi un apkārtējiem.

Pateicoties antiseptiskajai un pretiekaisumu iedarbībai, baltegles sveķus un skujas izmanto pie reimatiskām un muskuļu sāpēm, urīnceļu iekaisumiem. Pušumu, brūču un plaisu dziedēšanai.

Ieteic, lai stiprinātu elpceļus un plaušas, atbrīvotos no klepus un krēpām. Palīdz pie bronhiālās astmas.

Regulē skābju- sārmu līdzsvaru organismā, var lietot pie anēmijas, vispārējā noguruma un vājuma.

Es kopš bērnības atceros, ka vecmāmiņa visur izmantoja kampareļļu. Tā esot neaizvietojama, cilvēkam šoka stāvoklī, ja ir sirds un asinsvadu nepietiekamība.

Lietojot baltegles preparātus, būtu labi atteikties no alkohola.

Tā ir zemes stihijas augs, panēta Saturns.

Baltegles hidrolāts ir mans faforīts. To lieto:
- nogurušas un netīras ādas kopšanai,
- krunku, grumbu un ādas ļenganuma mazināšanai,
- visāda veida brūcēm un pušumiem,
- noguruma un sāpju mazināšanai,
- asinsspiediena, sirdsritma un asinsrites normalizēšanai,
- antibakteriāls līdzeklis pret sēnīšu un vīrusu infekcijām,
- kakla un mutes dobuma skalošanai, aukstumpumpām,
- atjauno iztukšotu dvēseli, sniedzot harmoniju un dzīvesprieku.

Šobrīd no skujeņiem vēl ir pieejami egļu, lapegļu un priežu hidrolāti.

Ja kāds zāģē vai apgriež baltegles, dodiet ziņu - 28606721. To enerģija varēs turpināt dzīvot citā veidā.

Kadiķis

(Juniperus kommunis)

Kadiķis ir gaismas koks, atbrīvo no bailēm un visa tumšā. Tam piemīt spēcīgs sargājošs spēks. Paplašina apziņu un palīdz apzināties sevī Dievišķo spēku. Aktivizē mērķtiecību un paver ceļu uz viedumu.

Katras odziņas galā ir saskatāma krusta zīme. Kā tās izmantot?

Ogu izvilkums spirtā noder muskuļu un locītavu sāpju mazināšanai. Tam var noderēt arī kadiķogu tēja. Ogas uzlabo apetīti, uzveic nogurumu, cīnās ar vīrusiem. Tās pievieno ēdieniem un dzērieniem. Kadiķu ogu košļāšana novērš sliktu elpu un stiprina smaganas. Kadiķogu tūre tīra aknas un atbrīvo no iekaisumiem.

Jauno dzinumu tēja noder kā vitamīnu dzēriens un asinstīrītājs. Bet kāju vanniņas no kadiķa skujām novērš pietūkumu.

Kadiķa zariņi ir populāri kvēpeklīši mājas attītīšanai, īpaši slimošanas laikā.

Pirtsslotas attīra telpu un domas. Vairo enerģiju un labi sazemē.

Dažādām vainām palīdz maltas kadiķa skujas ar medu un smiltsērkšķu eļļu.

No kadiķa koksnes darina mājsaimniecības priekšmetus un rotas. Arī es labprāt nēsāju kadiķa auskarus, tie ir tik viegli un silti!

Šogad kadiķu hidrolātu gatavoju vēlu rudenī. Tas sanāca spēcīgs un aromātisks.

Hidrolāts noderēs enerģētisko sablīvējumu likvidēšanai.
- Taukainas ādas tīrīšanai, nodrošinot svaigumu un tonusu.
- Dziedē ekzēmu, akni un psoriāzi.
- Telpas dezinficēšanai un enerģētiskai tīrīšanai.
- Inhalācijām pie saaukstēšanās slimībām.
- Mutes dobuma skalošanai.
- Matu spēcināšanai, pret blaugznām.
- Palīdz atjaunoties pēc slimošanas, garīga un fiziska noguruma.

Uzmanīgi grūtniecēm!

Kadiķis papildina Auna dzīvības enerģiju, uzlabo elpceļu veselību.

"Lai bij laiks, kāds būdams.
Es kadega ēniņā:
Kadegam, sērmokšļam,
Krustiņš ogas gsliņā."

Priede

(Pinus sylvestris)

Saules koks- viens no spēcīgākajiem kokiem, kas ar dziļi augošo sakņu sistēmu, iegūst zemes dzīļu spēku kuru savieno ar kosmiskās telpas ēterisko lauku. Savieno cilvēka sirdī zemes un debesu enerģijas, pašam paliekot stingri uz zemes. Garās skujas uztver daudz Saules enerģijas, tādēļ biostrāvojums ir sildošs un aktīvs. Priedei ir pozitīva, aizsargājoša, dzīvinoša un prieku radoša enerģija. Māca cilvēkiem cienīt sevi. Apskaidro prātu un attīsta intelektu. Tā rūpējas par dzīvības enerģijas stāvokli, papildinot to. Attīra sirdi un dvēseli no negatīvām ietekmēm. Taču priede pieprasa īstu cilvēka draudzību, ar to jāsarunājas un jāmīl.

Pastaiga priežu mežā paaugstina organisma tonusu un vienlaicīgi nomierina. Rosina pārdomas, vairo gribasspēku un ticību savām spējām. Priede paceļ augstāk- pāri ikdienišķajam.

Savu priežu hidrolātu gatavoju no kalnu priežu skujām un dzinumiem. Man ir tāds , pašas stādīts, dzīvžogs, kas labi pasargā pagalmu un pirtiņu no vējiem un svešiem acu skatieniem. Katrs pavasaris nāk priežu pumpuru lasīšanu un dzelteno putekšņu vākšanu. Čiekurus iemīļojis dzenis, kas savu kalvi ierīkojis ozola zarā, pašā sētsvidū. Tādēļ ziemā mums no ozoliem birst čiekuri. Arī lauka irbīšu bariņš ļoti ērti jūtas priedīšu aizsegā.

- Priežu skuju aromāts palielina plaušu dzīvības tilpumu.
- Labvēlīgi ietekmē nervu sistēmu, nomierina un noņem saspringumu.
- Stiprina atmiņu un koncentrēšanās spējas, var palīdzēt demences slimniekiem.
- Veicina asinsriti un pazemina asinsspiedienu.
- Mazina ādas iekaisumus un psoriāzi.
- Var lietot inhalācijām, šķīdina gļotas.
- Maziem bērniem iemasē muguriņā, krūtīs un pēdiņās, ja ir saaukstējušies.
- Mutes dobuma skalošanai, smaganu stiprināšanai un paradontozes mazināšanai.
- Pret pārmērīgu svīšanu.
- Stiprina un baro matu saknes, samazina blaugznas.
- Dezinficē gaisu telpās.
- Pirtiņā palīdz tikt galā ar slimību, atjauno atjauno garīgos un fiziskos spēkus. Paaugstina organisma tonusu un imunitāti. Mazina locītavu un muskuļu sāpes.

"Kur brauksiet, medņa bērni,
Vāģīšos sasēduši?
Brauksim priežu siliņā,
Sīkajās priedītēs."

Tūja

(Thuja occidentalis)

Tūjas enerģija ir ļoti sena, spēcīga un sīksta. Tā savā apkārtnē izstrāvo daudz enerģijas, taču liels daudzums tiek virzīts uz augšu, uz debesīm. Koks spēcīgi saistīts ar Visuma telpu, veicinot cilvēka garīgo atmošanos, palīdz savienoties ar iekšējo ES un sasniegt harmoniju. Savienieno IŅ un JAŅ enerģiju. Atbrīvo dzīvības enerģiju, kas var brīvi cirkulēt un atraisīt neatrisināto problēmu mezglus.

Tūja kā garīgs skolotājs rosina pacelties augstāk par ikdienu, dod spēku doties uz priekšu. Tā dara stipru, uzticīgu un pacietīgu. Veicina attiecību saglabāšanu un zinību pārmantošanu.

Tūja enerģētiski stiprina cilvēku, atbrīvo no vainas sajūtas un šaustošām domām, ienes gaismu izmisuma brīźos. Tūja ir kā dzīvibas dzirksts, pozitīva enerģija kas nepieciešama fiziskai realizācijai uz Zemes. Dzīvības koks dārzā pagarina sava saimnieka mūžu. Manas mammas dārzā ir daudz dažādu dzīvības koku, tādēļ man vienmēr pa rokai ir smaržīgie mūžzaļie zariņi, lai gatavotu jaudīgo tūjas hidrolātu. Kā to izmantot? Smidzinot!

- Lieto ādas stāvokļa uzlabošanai(ekzēmas, izsitumi).
- Attīra un balina ādu.
- Kavē papilomu un kārpu veidošanos.
- Nagu sēnītes apkarošanai, apavu dezinficēšanai.
- Locītavu sāpju mazināšanai.
- Matu skalošanai, augšanas veicināšanai.
- Likvidē vakcinācijas blaknes,izvadot toksīnus.
- Nelietot grūtniecēm!

Tūja pirtsslotā- mazs zariņš, kas dezinficēs ādu, pirts gaisu un nomierinās nervus.

Tūja ir kā vieda, ļoti smalka un gudra sieva, kuru ieskauj sakrāli spēki. Tā nemaldīgi zina, kas šobrīd ir svarīgs un kuras mācības būtu jāprot pieņemt katram.’

Egle

(Picea abies)

Egles kosmiskais uzdevums- ar savu spēku sakārtot apkārtni. Tai piemīt blīva, smaga un lēni plūstoša enerģija. Senči uzskatīja, ka eglei piemīt vecas, kārtīgas sievietes dvēsele. Egle savā tuvumā necieš steigu un rosību. Tādēļ tā ir piemērota vieta atmiņām un pārdomām, lai iedziļinātos sevī un atrisinātu dzīves samezglojumus.

Īpaši spēcīgs biostrāvojums ir ziemas mēnešos, kad tā spēcīgi uzņem kosmisko enerģiju. Egle dod skaidrību un mieru pārdzīvojumu nogurdinātam un nomocītam saprātam. Koks palīdz kontrolēt emocijas, saglabāt nelokāmību un pacietību. Egle ciena nosvērtus un nopietnus cilvēkus. Tā ļauj sajusties vēl stiprākam un pārliecinātākam par sevi.

Pie egles var dziedināt nervu sistēmu. Atbrīvos no pārguruma un galvassāpēm, harmonizēs.

Egļu skuju aromāts uzmundrina. Zariņus var kvēpināt telpā, lai dezinficētu gaisu un atbrīvotos no nelabvēlīgām enerģijām.

Egļu čiekuri palīdz pret stresu, mazina sāpes un attīra.

No jaunajām skujām var pagatavot vitamīnu dzērienus un uzlējumus, kas īpaši palīdz pēc ilgstošas slimošanas un pārciestām infekcijas slimībām. Labi noderēs arī skuju vannas, kas novērš pārgurumu un bezmiegu. Samazina locītavu un muskuļu sāpes.

No sveķiem, medus un vaska gatavo tādas kā kožlenes, kas labi palīdz pret klepu un elpceļu slimībām.

Vēl pievienojot augu eļļas sanāk laba egļu sveķu ziedīte.

Ar egļu skuju uzlējumu skalo mutes dobumu pie paradontozes. Šādam nolūkam var izmantot arī egļu hidrolātu.

To gatavoju ziemas mēnešos, jo egle ir tas koks, kas ziemā paliek nomodā un tāpēc var palīdzēt cilvēkiem visu cauru gadu. Skujas ņemu no pašas izaudzētām eglīēm, kas iestādītas labā zemē ir ļoti ātri izaugušas. Tām šogad ir ļoti daudz mazu čiekuriņu.

- Egļu hidrolāts izmantojams telpu dezinficēšnai un attīrīšanai.
- Labs toniks pēc skūšanās,, novērš iekaisumus un izsitumus.
- Veicina asinsriti un vielmaiņu.
- Pazemina spiedienu un stiprina imunitāti.
- Mazina sāpes locītavās un muskuļos.
- Mutes dobuma un kakla skalošanai.
- Izmanto arī inhalācijām.
- Stimulē matu augšanu.

Egle ir Mežāžu un Aunu koks. Mežāžiem palīdzēs saglabāt pacietību, izturību un nelokāmību, kā arī atbrīvo no destruktīvu enerģiju ietekmes.

"Klusiņām klausījos,
Ko solīja meža māte:
Priedei sagšu, eglei sagšu,
Paeglei villainīti."

Lapegle

(Larix europaea un sibirica)

Ar katru gadu es lapegles iemīļoju aizvien vairāk. Pavasarī zaļie skuju pušķīši iepriecina ar maigumu, tā vien gribas, kā glāstīt lapegļu zarus. Apbrīnojamie čiekuri, cik daudzveidīgi tie ir! Mazi un rozā kā rozītes. Koši zaļi un lipīgi. Tad vēl vecie un izbirušie, arī cieši turas pie zara. Un rudenī! Tas košais dzeltenums tik labi izceļas un meža un tumšo padebešu fona.

Pie lapegles ir jāaiziet arī stipras gribas cilvēkiem, kas nonokļuvuši nebeidzamo darbu skrējienā, lai nepieļautu pārslodzi. Lapegle no kosmosa saņemot enerģiju milzīgos daudzumos. Ejot pie koka, nav jāsūdz savas bēdas, tā pati visu saprot. Ja būs pārlieku negatīvās enerģijas, tā paņems to sev, bet ja enerģijas trūks, tā kā donors pabaros. Abos gadījumos tas notiks maigi, neko neuzspiežot. Dvēseles harmonija tiks atjaunota un garīgais līdzsvars atgūts.

Lai arī ārēji lapegle ir maigs koks, savā būtībā tā ir liela un izturīga. Tāpēc tā cilvēkā stiprina pārliecību par saviem spēkiem, un noder tiem, kas sevi nemīl, kuriem trūkst pašapziņas un mūžīgiem nelaimes gaidītājiem. Lapegle ātri nomierina un mazina agresiju, radot līdzsvarotību un spēju ieraudzīt dzīves gaišo pusi.

Tas ir pirmais palīgs pie depresijas, melanholijas un nervu slimībām. Arī garīgi slimajiem var palīdzēt ar optmisma devu. Daudzām tautām tā ir gaismas un labestības simbols.

To uzskata par sieviešu koku, kas palīdz pievērst vīriešu uzmanību un sakārto sadzīves jautājumus, vienlaicīgi attīstot individualitāti un neatkarību.

Es sev esmu atklājusi lapegļu prtslotas burvību. To ir viegli sasiet, tā nebirst un ir tik aromātiska! Tā ir laba, ja ir nervu vainas, alerģijas, reimatisms vai pārlieku liela svīšana.

No skujām var gatavot vitaminizētus dzērienus un miltus, jo satur daudz C vitamīna. No koka zaļās masas gatavo antibaktereālu ēterisko eļļu, bet no koksnes terpentīnu.

Tautā lapegles dēvē arī par skujmetēm, vāceglēm un vācapsēm, jo tās 18.gs. tika ievestas no Vācijas, stādīsanai muižu parkos un alejās. Pie mums tās labi jūtas un praktiski neslimo.

Lapegļu hidrolātam ir maigs egļu aromāts. To izmantojam:
- pie dažādām elpceļu saslimšanām,
- dziedē rētas pēc plaušu karsoņiem, tīra bronhus,
- stiprina nervus un uzlabo garastāvokli,
- mazina dazādas sāpes,
- mutes dobuma skalošanai, stiprina smaganas pie porodontozes un stomatīta,
- palīdz, ja ir artrīts, reimatisms un osteohondroze,
- uzlabo imunitāti.

Lapegle ir kā dzīvinošs balzāms, gaiss un siltums, izbaudām to!

Ķirsis

Eikalipts

 (Eucalyptus globulus)

Šajā pavasarī iegādājos 10 mazus eikalipta stādiņus, iestādīju siltumnīcā un tagad jau varu piedāvāt savu pirmo eikalipta hidrolātu.

Eikalipts esot visātraudzīgākais koks pasaulē, bet siltummīlis. Ļoti ceru, ka izdosies tos pārziemināt, lai nākamgad atkal priecātos par tā spēcīgo augšanu un smaržu.

Austrālijas iedzīvotāji eikaliptus dēvē par Dzīvības kokiem, tāpat kā mēs tūjas. Zināma līdzība ir.

Eikalipta vēstījums:" Es Tev iemācīšu, kā nomainīt pagātnes enerģiju pret jaunām un tīrām, atnākošās dienas, enerģijām. Lai vari atbrīvoties no pārejas laika tukšuma, un izgaismot ceļu uz savu jauno realitāti."

Eikalipts rāda vienotības un miera ceļu, stiprina drošības sajūtu un pārliecību, harmonizē un līdzsvaro, ļauj sajust Dievišķo mīlestību. Palīdz ieraudzīt savas iedzimtās spējas, lai iedegtu gaismu un pieņemtu jaunās vibrācijas.

Fiziskajā plānā eikaliptu izmanto pie vājuma, ja nav vēlmes fiziski kustēties. Veicina koncentrēšanās spējas un prāta skaidrību. Mazina stresu. Labi palīdz pie elpceļu problēmām, veicina atkrēpošanu. Tautas medicīnā izmanto pret drudzi, galvas un citām sāpēm.

Labi atsvaidzina kājas pēc ilgstošas un nekustīgas sēdēšanas. Mazina muskuļu sāpes un krampjus, veicina asinsriti.

Eikaliptam piemīt pret vīrusu, pret sēnīšu un antibakteriāla iedarbība.

Eikalipta hidrolāts ir diezgan koncentrēts, tāpēc sejas kopšanai to var atšķaidīt ar kādu maigāku ziedūdeni.

Tas noder;
- taukainas un netīras ādas kopšanai,
- brūču, čūlu, ekzēmu un apdegumu  dziedēšanai,
- mutes dobuma un kakla skalošanai( angīna, difterija),
- temperatūras mazināšanai,
- inhalācijām pie elpceļu saslimšanas,
- imunitātes stiprināšanai,
- stresa un sāpju mazināšanai,
- prāta skaidrībai, mundrumam un dzīvotgribai,
- telpu attīrīšanai un atsvaidzināšanai, jaunas enerģijas ienešanai,
- kompresēs pie locītavu un muskuļu sāpēm, krampjiem un reimatisma,
- kāju atsvaidzināšanai pēc ilgstošas staigāšanas vai sēdēšanas,
- kukaiņu atbaidīšanai un niezes mazināšanai pēc kodumiem,
- var lietot suņiem un zirgiem pret klepu.

Uzmanīgi! Nelietot grūtniecēm un maziem bērniem. Ja lieto homeopātiskus līdzekļus vai zāles cukura līmeņa pazemināšanai.

Citronzāle

(Cymbopogon flexuosus)

Latviešus vilina un velk uz Indiju un Āzijas valstīm, bet silto zemju augus mēģinām pieradināt pie mūsu zemes klimata. Arī man šogad siltumnīcā izcili saauga

citronzāle, un nu tās hidrolāts ir pievienojies maniem mīļajiem pļavu un mežu augiem.

Augs ar maigu citrona smaržu un garšu, ko ļoti plaši izmanto kulinārijā, medicīnā un kosmētikas ražošanā. Tas veicina gremošanu un vielmaiņu. Izvada no organisma toksīnus, šķeļ taukus, attīra aknas un nieres. Uztur veselīgu holesterīna līmeni. Labs līdzeklis  pret saaukstēšanās slimībām. Citronzāles tēja ar krustnagliņām veicina deguna dobuma attīrīšanos un pazemina temperatūru. Dabiska antibiotika.

Citronzāle satur vielas, kaspalīdz iznīcināt vēža šūnas, tādēļ ieteic pie ķīmijterapijas. Atjauno šūnas. Veicina asins un limfas plūsmu, mazina pietūkumu.

Citronzāle ir Saules augs, stihija - gaiss. Enerģijas un laba garastāvokļa devējs. Noder tiem, kas izjūt skumjas un ilgas.

Hidrolāts noder:
- taukainas ādas kopšanai, dziļi attīra poras, pret pinnēm un pūtītēm,
- mazina muskuļu un galvassāpes, migrēnu,
- nomierina nervu sistēmu, mazina stresu un depresiju,
- dziļi atslābina, uzlabojot miega kvalitāti,
- novērš reiboņus un līdzsvara traucējumus,
- uzlabo sirdsdarbību,
- lieto inhalācijām pie iesnām un klepus, bronhiālās astmas,
- labi sviedrē, samazinot temperatūru,
- stiprina imunitāti,
- lieto pirts procedūrās,
- dod jaunu enerģiju mācoties vai strādājot pie datora, pasargā no elektromagnētiskā starojuma,
- atbaida kukaiņus (odus, ērces un kodes), mazina niezi pēc to kodumiem,
- var lietot dzīvniekiem ērču atbaidīšanai,
- atvēsina karstā dienā un ceļojumos, atvieglo garos pārlidojumos,
-  novērš smakas un atsvaidzina gaisu,
- dabīgs dezodorants,
- novērš sēnītes un baktērijas, lieto kāju kopšanai.

Nelieto grūtnieces un mazi bērni. Individuāla nepanesamība.

Apelsīns

(Citrus sinensis)

Kad Latvijā sāk pietrūkt gaisma un siltums, roka sniedzas pēc dzeltenajiem un oranžajiem citrusaugļiem. Zaļas eglītes un mandarīnu smarža mūs aizsauc bērnībā, kad gaidījām Jaungada atnākšanu. Apelsīnus un mandarīnus svētku galdā lika jau baroni, un tad arī kāds zemnieku bērns Ziemassvētkos tika pie tāda aizjūras augļa.

Šie augļi ir uguns stihijas augi un simbols Saulei. Citrusu augļu aromāts uzlabo cilvēka garīgo veselību, mazina stresu un depresīvu noskaņojumu. Kermenī veidojas hormons melatonīns, kas veicina vieglāku iemigšanu un saldākus sapņus. Citrusu ēters paplašina sirds un trešās acs čakru. Attīsta spēju skaidri redzēt.

Man ir sanācis apelsīnu un greipfrūtu mizas hidrolāts, kas ir laba garastāvokļa un gaismas devējs. Sniedz dzīvesprieku un pozitīvu domāšanu. Dvēseles līdzsvarotājs.

Atbrīvo prātu no uztraukuma un

uzlabo koncentrēšanās spējas.Palīdz pie fiziska un garīga noguruma.Mazina nervu spriedzi, kliedē skumjas un bailes.

Hidrolāts noder:
- nogurušas un taukainas ādas kopšanai, uzlabo tonusu, veicina asinscirkulāciju,
- stimulē kalogēna ražošanu, palēlina ādas novecošanos,
- pinnes, ekzēmas un slikti dzīstošas brūces,
- vasaras raibumu balināšanai,
- veicina ēstgribu un gremošanu, aktivizē tauku sadedzināšanu,
- aktivizē limfas atteci, mazina celulītu,
- stiprina organismu un nedaudz pazemina asinsspiedienu,
- var noderēt pie galvassāpēm un paģirām,
- veicina matu augšanu,
- var noderēt sirds un onkoloģijas slimniekiem,
- telpu aromatizēšanai īpaši, kur ir guloši slimnieki.

Uzmanīgi! Nelietot 2 stundas pirms sauļošanās, arī solārijā.

Citronliāna

(Scizandra chinensis) 

🌿Šis augs ir dinozauru laikabiedrs, kas dzīvojis jau pirms 200 miljoniem gadu. Neiedomājams skaitlis! Saglabājies Ķīnas ZA daļā, bet ļoti veiksmīgi aug arī mūsu dārzos. Šai koksnainajai liānai patīk, ja kājas ir ēnā, bet lapotni apspīd saule. Tā veikli tinas ap balstu vai pat šņori, bet dzīvu koku var nožņaugt.

Visas auga daļas satur glikozoīdus un alkoloīdus, kas atbaida gan slimības, gan kaitēkļus. Pat gliemeži tās neēd.

Sarkanās citronliānas ogas nevar salīdzināt ar citām ogām, jo tām ir visas piecas garšas, kas atbilst cilvēka galvenajiem orgāniem. Skābā garša - aknas, saldā - liesa, rūgtā - sirds, sīvā - plaušas un sāļā - nieres. Tām ir arī sveķu un muskata piegarša. Ogas lieto kā spēcinošu un stimulējošu līdzekli. Taigas mednieki ņem līdz medībās žāvētas ogas, lai mazinātu nogurumu un pastiprinātu redzes asumu.

Citronliānas ēteriskajā eļļā sastopami fitoestrogēni, kas pasargā no prostatas, zarnu un krūšu vēža.

Attīra, dziedē un reģenerē aknas.

Palīdz samazināt holesterīna līmeni asinīs. Sargā organisma un muskuļu šūnas no bojājumiem.

Uzlabo koncentrēšanās spējas un atmiņu.

Šogad man sanāca divas dažādas porcijas ar citronliānas hidrolātu. Pirmo pagatavoju agri pavasarī no koksnainās daļas. Tam bija ļoti spēcīgs aromāts, un šobrīd vairs nav pieejams. Otru reizi destilēju lapas un jaunos dzinumus. Šis ir nedaudz maigāks, bet arī ļoti aromātisks. Var just gan skābumu, gan rūgtumu, gan sveķu aromātu.

Citronliānas hidrolāts noder:
- jaunavīgas ādas saglabāšanai,
- garīgas un fiziskas pārpūles mazināšanai,
-  pret stresu un depresiju,
- spēka atjaunošanai pēc slimošanas,
- profilaksei pret gripu un saaukstēšanās slimībām,
- uzlabo koncentrācijas spējas, mundrumu un atmiņu.

Uzmanīgi!
Vakarā lietojot, var nenākt miegs.
Labāk nelietot, ja ir paaugstināts asinsspiediens un sirds ritma traucējumi.