Ābeļziedu hidrolāts
(Malus sargentii un Malus baccata)
Ābeles ir mani koki. Ar tām savā dzīvē esmu sadarbojusies visciešāk. Bērnībā mums bija dārziņs Valmieras pilsētā, kurā jau auga lielas ābeles. Mēs ar brāli rāpāmies vecajos kokos un spēlējām savas spēles. Mamma lejā rājās, ka neravējam savas dobes vai nelasām kādas ogas, bet ābeļu zaros bija tik labi!
Es nezinu, vai tā bija kāda mode un kas to stādīja, bet ceļi no Valmieras uz Cēsīm un Mazsalacu ir apstādi ar ābelēm. Man šķiet, ka nav skaistāku ceļu, ko braukt pavasarī, kad abas ceļmalas zied bāli rožainās kupenās.
Arī veco lauku māju krāšņākā rota ir tieši vecās ābeles. Tās var būt jau ar tukšiem vidiem, sagriezušās šķības un greizas, bet tās ir dzīvas šo māju liecinieces. Nesapratu un nekad nesapratīšu, kā var nozāģēt ziedošu ābeļdārzu, kā to savulaik izdarīja Burtniekos.
Agrāk mana profesionālā darbība bija saistīta ar augļu un dekoratīvo koku potēšanu. Es bieži vien sastopu savus kokus, tie noteikti vēl augs un ziedēs arī pēc manis.
Pēdējos gadus es tikai vācu ābeļziedus. Vai man nav žēl tos noplūkt? Man šķiet, ka dažus pavasarus ābeles ļoti pārcenšas ar ziedēšanu un ābolu briedināšanu. Tāpat daļu zaļo ābolu koks nomet pats, un rudenī vienmēr to ir par daudz. Esmu mēģinājusi taisīt hidrolātus no cukurīšu ziediem, no rudens svītrotajiem, bet tie nebija sevišķi izteiksmīgi. Esmu palikusi pie divām ogābelēm, no kurām iznāk vissmaržīgākie hidrolāti. Tā ir mana mīļā sarkanlapu ogābele un Sārdženta ābele. Abas ir varenskaistas ziedētājas, bet to mazie auglīši ziemā iepriecina zīdastes un citus putniņus.
Ābeļziedu lasīšanai ir bišu dūkšanas skaņa. Dažkārt nākas pagaidīt, lai bitīte paņem savu tiesu, un tad es noplūcu ziedus. Šim hidrolātam ir mierīga sanoša un nesteidzīga sajūta, piepildīta medus un putekšņu saldumu.
Jau senos laikos ābeļziedu ūdeni izmantoja skaistumkopšanā, to pat sauca par skaistuma ūdeni. Par to liecina arī planēta Venēra, kas pārvalda ābeles.
Ābeļziedu
hidrolāts:
- izplara mieru,
saskaņu un drošību,
- palīdz
atmodināt sievietē mātišķos instinktus,
- veicina
beznosacījuma mīlestības jūtas,
- dara stingru un
noturīgu sirdi pret destruktīvām
izpausmēm,
- drūmu domu
aizdzīšanai, mazina sadzīves ķibeles un samierina kašķīgus ģimenes locekļus,
- piemērots
maigai, jūtīgai un arī bērnu ādai,
- stimulē ādas
atjaunošanos un aktivizē vielmaiņu,
- atvēsina un
atsvaidzina pārkarsušu ādu,
- noder nogurušām
acīm, mazina tumšos lokus,
- mutes dobuma
skalošanai, ja iekaisusi gļotāda,
- matu kopšanai,
piedod tiem spīdumu.
Ir ticējums, ka zem ābelēm dzīvo vienradži. Ja zināt, kādu vecu ābeļdārzu, tad miglainā rītā var doties un sastapt vienradzi, kad tas mielojas ar saldiem un maģiskiem āboliem.
Bet latviešiem ir
savi buramvārdi:
"Riti, riti
rīta rasa,
Pār ābeļu
lapiņām;
Tā rit manis
augumiņš
Par ļautiņu
valodām."