(Viola odorata)

Manā ābeļu dārzā šobrīd zied zilas vijolītes. Uz tām lūkojos jau vairākus gadus, bet īsti nezināju, ko iesākt ar šo mazo un mīlīgo puķīti. Esmu salasījusi gan ziediņus, gan lapas.
Vēl var izvārīt smaržīgu sīrupu, kas dod enerģiju un stiprina imunitāti. Tam jāsavāc un jāizžāvē 100g ziedu, pievienojot 300ml ūdens un 500g cukura. Šķiet dikti cukurains…
Mazs audziņš, kuru lasot jāmetas uz ceļiem. Tas ir pierādījums, ka viss vērtīgākais jau ir pie mūsu kājām.

Tad nu ceļu ārā ārstniecības augu grāmatas un lasu, kas par tām rakstīts. Varot gatavot uzlējumus, tinktūras, ziedes un sīrupus. Jau kopš seniem laikiem vijolītes ir izmantotas, lai ārstētu elpceļu saslimšanas (arī garo klepu). Tās mazina iekaisumu, remdē sāpes un veicina atkrēpošanu. Ja esot lieli karstumi, uz galvas varot likt vijolīšu novārījuma kompresi, jo tā mazināšot temperatūru. Ja nu gadās noķert klepu, tad lapas aplej ar siltu ūdeni un nakti notur termosā, dzer kādas 3 krūzītes pa dienu.

Podagras sāpju mazināšanai var palīdzēt svaigu vai kaltētu (tad gan jāaplej ar karstu ūdeni) lapu apliekamie, kurus pārklāj ar plēvi un vilnas audumu. Jātur 6 stundas.

Vijolītēm piemīt arī asinsspiedienu un holesterīnu mazinošas īpašības.

Uzlējumu var izmantot mutes dobuma skalošanai pie iekaisumiem.

Mani interesē pagatavot vijolīšu lapu eļļu, kas labi iesūcas audos un noder limfodrenāžas procedūrās. Tās uzlabo arī problemātiskas ādas stāvokli.

Ir veikti pētījumi, ka vijolītes var palīdzēt cīņā ar vēzi. Tajās ir vielas, kas atrod un nogalina vēža šūnas, neskarot veselās.

Lapas, kas šobrīd izskatās pēc nierītēm, bet vēlāk ieņems sirds formu, ir ļoti bagātas ar C vitamīnu, dažādiem mikroelementiem un Omega3 taukvielām. Tādēļ mūsu mikrobioms būs priecīgs, ja kādu lapu vai ziedu pievienosim salātiem un smūtijiem. Tikai neko nevajag pārspīlēt.

Smaržīgā vijolīte esot bijusi Napoleona mīļākā puķīte, viņu pat dēvējuši par ”Vijolīšu kaprāli”. Šo puķu pušķīti viņš dāvinājis savai Žozefīnei kāzās un visās kāzu jubilejās.

Arī senajiem grieķiem, romiešiem un galliem vijolītes bija ļoti iemīļotas, ar tām rotāja kāzu galdus un gultas. Tās dāvinātas, lai apliecinātu mīlestību. Vijolītes arī simbolizē pavasari un uzvaru pār ziemu. Franču puķu tirgotājiem tā esot bijusi populārākā prece pavasarī. Ja līdzi nēsā vijolīšu ziediņus, tad uzsmaidīs veiksme, laime un mīlestība. Atceros, ka arī manai mammai bija mākslīgo puķu pušķītis, ko varēja piespraust pie krūts.

Agrāk vijolītes tika audzētas lielās platībās, lai iegūtu smaržīgu ēterisko eļļu, ko izmantoja parfimērijā. Kopš sintētisko smaržvielu izgudrošanas, vijolītes ir gandrīz aizmirstas.

Vijolītei atbilst violetais kristāls ametists, kas attīra atmosfēru telpās, sniedz klusumu un mieru, veicinot garīgo augšāmcelšanos. Violetā enerģija iznes uz āru visu negatīvo un palīdz izplēnēt “nemīlestības bēdām”. Lai arī šķiet, ka vijolītes ir ļoti trauslas, tās sniedz tādu enerģiju, kas palīdz kļūt mundram un līdzsvarotam. Tās noder depresīvajiem, nīgrajiem un skumjajiem. Samierina piktos un aizkaitinātos. Remdē bēdas, piesaistot gaismu.

Mammas dārzā kādreiz bij daudz balto vijolīšu, kas sevišķi ieteicamas, ja ģimenē ir mazi bērni. Tās pasargā no ļaunuma, ienesot mieru, svētību un omulību.

Rotāsim šķīvjus ar šo smalkajiem un smaržīgajiem ziediņiem, lai no jauna ieraudzītu to lielo spēku!