Esmu vērīga pļavu pētītāja. Zinu, kas aug manās un kaimiņmāju pļavās. Braucot ar mašīnu, acis vēro pļavas un grāvmales. Šogad man vislielāko pārsteigumu sagādāja pļava, kas stiepjas apmēram 2km garumā gar Burtnieku ozolu aleju. Ap Jāņu laiku tā kļuva balta un viļņojās vējā kā putojoša jūra. Sākumā nodomāju, ka tur sazēlušas zirgkumelītes,bet pieejot tuvāk, man tiešām mute palika vaļā. MARGRIETIŅAS!

Un ne šādas tādas, bet leknas, stingriem kātiem un lieliem ziediem. Par to laikam jāpateicas zosu bariem, kas pavasarī ļoti iecienījušas šo pļavu. Kā tas var būt, ka tieši šogad viss lielais lauks pieaudzis ar pīpenēm?  Arī es tajā iebridu un pazaudējos. Tā margrietas es nekad neesmu griezusi! Jūs jau zināt, ko es ar tām izdarīju. Jā, šogad man ir arī margrietiņu hidrolāts.

Margrietiņas planēta ir Venēra, bet stihija - ūdens.

Katrs ir zīlējis -mīl vai nemīl, bet margrietiņa mudina padomāt par sevi. Atrast laiku atpūtai un nodarbēm, kas sagādā prieku. Lasi, meditē un rūpējies par ziediem! Tas atbrīvos no spriedzes un ļaus mierīgāk novērtēt situāciju. Ja spēki ir izsīkuši, ļauj par sevi parūpēties, arī eņģeļiem. Jo tikai atslābinoties, ir iespējams koncenrēties uz galveno.

Ja margrietiņas ziedu nēsā sev līdz, tad drīzumā atnāks mīlestība.

Ja jau mīlestība iet caur vēderu, tad šo augu var izmantot arī virtuvē. Jaunās pīpeņu lapiņas varot likt salātos, bet ziedpumpurus marinē kā kaperus.

Ļoti vērtīga grietiņu īpašība ir tā  ka, ka spēj samazināt augsnes piesārņojumu ar smagajiem metāliem un naftas produktiem.

Krāsojot dziju ar govmīžām, iegūst dzeltenus, oranžus un brūnus toņus.

Ir arī ļoti skaista pasaka par feju un ganiņu, kurā feja visa iztecēja asarās, un kur tās nokrita, izauga margrietiņas.