Vībotne
( Artemisia vulgaris)
"Es esmu mīlestības sēkla, kas aizvien eksistē un var izaugt pēc tūkstošgadēm, pat ja esat attālinājušies no Dievišķās gaismas" - vībotnes vēstījums. Tā attīsta spēju domāt, ved apziņu uz harmoniju un nostiprina darba spējas. Palīdz iet uz priekšu, progresēt un pieņemt jauno apziņas stāvokli. Dod spēku iziet caur sāpīgiem procesiem un atlaist pagātni, atbrīvo no jebkādiem aizvainojumiem. Sniedz drošības sajūtu, izturību, pārliecību un līdzsvaru. Vībotnīte raisa domas par dzīves jēgu un mērķiem.
Vībotne izgaismo cilvēku no iekšienes, atbrīvo no tumšām enerģijām un sargā. Derīga pret noburšanu un acu apmānu. Liek zāļu talismanos pret zibens spērienu. Var lietot ka kvēpekli gan mājā, gan sētā. Viens no spēcīgākajiem augiem, kas attīra enerģijas lauku.
Pirtī lietots, tīra gaisu, veicina zemapziņu, palīdz pret bezmiegu un ļauj sapņot krāsainus sapņus. Dziedē ādas slimības, locītavu sāpes un reimatismu.
Lai bites justos stropā labi, tos tīra ar vībotņu slotiņām.
Vībotne ir Zemes un Uguns stihijas augs, planētas - Saturns, Venēra un Marss.
Vībotne kā garšviela noder pie zivīm. Rosina ēstgribu, uzlabo gremošanas sistēmas darbību. Vājiem, mazasinīgiem un nervoziem cilvēkiem ieteic dzert vībotņu tēju. Izmanto pret epilepsiju. Regulē menstruālo ciklu.
Cīnās ar baktērijām, sēnītēm un parazītiem.
Lai arī Latvijā ir 11 dažādas vībotņu sugas, aug visur, tomēr brīžiem jāpameklē teritorijas, kur tās ērti var savākt. Man sanāk daudz darboties ar šo augu, jo vībotņu hidrolāts ir ļoti iecienīts.
Tas labi noder:
- bērniem ātrāk
visu apgūt,
- sieviešu
veselībai un spēkam,
- iekaisušai un
alerģiskai ādai, sašaurina poras un mazina taukainību,
- mazina niezi
pēc kukaiņu kodumiem,
- kāju kopšanai,
ja pārlieku svīst un salst,
- kāju vanniņām
pie saaukstēšanās,
- mazina matu
taukošanos un blaugznas, veicina augšanu,
- tīra gaisu
telpās un rada nomierinošu atmosfēru.
Vībotni nelieto grūtniecības un zīdīšanas laikā. Uzmanīgi, ja ir astma.
"Peries,
Laimiņa,
Pirtiņā
Zelta slotām,
Sudraba
lapām!"
Riktējamies ar bīvoti, barpšķi, embuti, veipaļiem, vībaku, mājkārkliņu un lauka dieva kociņu! Pinam vainagos, liekam pušķos, atstājam pa kādam ceram sētā un pie pirts, lai vībonītei ir vieglāk parādīt dzīves īsto saldumu! Nometam "vecās drēbes", un drosmīgi dodamies uz priekšu!