Biškrēsliņš

(Tanacetum vulgare)

Tautā saukts par vēderzāli, skreiduli, cērmju zāli, čižmu un pat par bībeles lapām. Tas simbolizē nemirstību un augšāmcelšanos.

Biškrēsliņu ziedi vienmēr ir vērsti pret sauli, tas ir uguns stihijas augs , harmoniskās planētas-Saule un Saturns.

Palīdz nomierināt uzbudinātu gara stāvokli un mazina galvas sāpes un reiboņus. Noder histēriskām personām, kas bieži uzbudinās.

Ātri palīdz pie vēdergraizēm, kuņģa un zarnu sāpēm. Bioaktīvie savienojumi ziedos rosina ēstgribu, gremošanu un žults sekrēciju. Novērš vēdera pūšanos un aizcietējumus. Tonizējošs līdzeklis aknām. Paaugstina asinsspiedienu. Noder pret krampjiem kājās un ja griež zobus naktī. Veicina atkrēpošanos.

Enerģētiski palīdz atbrīvoties no "svešajām" enerģijām, kuras neapzinoties varam paņemt no citiem. Tāpat cīnās ar liekēžiem mūsu ķermenī.

Pirtsslotās biškrēsliņš atbrīvos no dvēseles noguruma, attīrīs domas, atbrīvos no dusmām un vēlmes kontrolēt. Remdēs sāpes un atjaunos spēkus, kā arī dziedēs ādas slimības.

Biškŕēsliņa hidrolātam ir ļoti augstas vibrācijas, to lieto:
- kairinātas, problemātiskas un iekaisušas ādas kopšanai,
- samazina taukainību, izsitumus un akni,
- mazina vasaras raibumus,
- ārstē brūces un čūlas,
- stiprina matu saknes, cīnās pret seboreju un utīm,
- var lietot pret insektiem,
- mazina locītavu sāpes.

Nelietot grūtniecēm un nepārdozēt!

Biškrēsliņa lapas var izmantot gaļas un zivju ietīšanai, lai tās nebojātos.

"Sēju rozes, sēj' magones,
Sēju ārā biškrēsliņu.
Par rozīti ortu ņēmu,
Par magoni pusdāldera,
Par to āra biškrēsliņu
Trīs dālderi piecu marku."

Dzeloņplūme

(Prunus spinosa)

Latvijā ir iestājies trakums! Plūmju ziedēšanas vājprāts! Visi pagalmi zied baltās un rozīgās kupenās. Šī gada dīvainais pavasaris ir izkārtojis tā, ka kļavas, plūmes un ievas zied vienlaicīgi.Pērn plūmju ziedēšana sākās 20 dienas agrāk. Ievas gan pieturas pie saviem datumiem.

Gribu pastāstīt par dzeloņplūmēm, jo daudzi par tādām neko nav dzirdējuši. Un arī man skolā par tām neko nestāstīja.

Pirms daudziem gadiem, vēlu rudenī, mans brālis no Kokšķeles muižas atveda sauju vīnogu izmēra, tumši zilus augļus ar lielu kauliņu viducī. Ar mammu tādus redzējām pirmo reizi. Likām zemē un mums izauga. Izstādījām uz lauka, lai saņemas brašuļi. Pirmajā gadā vēl nekas, bet nākamajos - no katra pumpura izauga dzelonis, kas turpmāk izauga par zaru. Jā, tādi mežoņi mums vēl nebija bijuši. Bet ieradās vāciete Ortrūde, kas dzīvoja Burtniekos, un ar lielu sajūsmu iegādājās vairākus stādus. Ooooo,dzeloņplūmes! Tātad tas ir kaut kas vērtīgs!

Vēlāk dzirdēju stāstu, ka Marija ar Jēzu, ceļodami pa diezgan mežonīgu apvidu, esot piesēduši dzeloņplūmes ēnā. Spēku jau viņus bija atstājuši, bet apēdot dažas plūmītes, viņi atguvušies, un varējuši turpināt ceļu.

Šodien, darbojoties ar ērkšķainajiem zariem, man šķiet, ka Jēzus pēdejais kronis bija darināts no dzeloņplūmju zariem.

Tad atklājām, ka Weleda gatavo eliksīru no mazajām plūmītēm, kas stiprina imunitāti un nervus pie lielām intelektuālām slodzēm. Palīdz spēka izsīkuma brīžos. Piemērots grūtniecēm un jaunajām māmiņām, kurām nepieciešams spēks jaunas dzīvības radīšanai un barošanai.

Dzeloņplūme sevī apvieno mežonīgu būtību ar smalku un maigu skaistumu. Plūme rūpīgi krāj Saules spēku, neizšķiežot to lielos un garšīgos augļos. Mazie auglīši baudāmi vien vēlu rudenī pēc salnām.

Tā kā neviens tādus mežoņus savā dārzā nevēlējās, tad es 17 kociņus iestādīju uz robežas savā lauku mājā, nemaz nenojaušot, kādu brīnumu esmu ieguvusi. Ar dzeloņplūmēm jābūt ļoti rāmam un uzmanīgam, jo katra neveikla kustība var būt ļoti sāpīga.

Tagad esmu noreibusi no rūgtā plūmju-mandeļu aromāta. Ceru, ka gulēšu mierīgi un sapņošu brīnišķīgus sapņus. Plecu gali gan sūrstēs no saules un vēja, bet arī tas piederas pie pirmā saules trakuma. Ja šads laiks pieturēsies, tad jau rīt smalkās plūmju ziedlapiņas lidos pa vējam. Bet ērkšķi izaugs par zariem, un nākamgad atkal saplauks ar reibinošu skaistumu. Es dalīšos ar dzeloņplūmju ziedūdeni, un mēs visi būsim ļoti, ļoti stipri.

Citronverbēna

(Lippia citriodora)

Citronverbēna ir kā rīta rasa, kas vēsta par jaunas dienas sākumu, lai arī gaida nezināmais un jaunais, esam mierīgi un līdzsvaroti. Dāvā prieku un optimismu par šo jauno dienu un sniedz pārliecību, ka paši esam savas skaistās pasaules veidotāji. Tā rada svaigumu, atjauno spēku un dod enerģiju.

Citronverbēnas dzimtene ir Dienvidamerika.

No Čīles Eiropā tā nokļuva jau 1794.gadā, un kļuva par populāru sauso smaržu sastāvdaļu. Ziedi esot balti un violeti, un pat ienākoties augļi. Tos gan nekad neesmu redzējusi, jo augu destilēšanai nogriežu jau ātrāk. Strādājot ar citronverbēnu, kad visapkārt tik kārdinoši smaržo, es saelpojos šo smaržu visam gadam. Šī smarža stiprina imunitāti. Ir dabisks nomierinošs līdzeklis. Mani gan tā uzmundrina un rosina šiverēties. Un kad ir labi pastrādāts, tad arī miegs ir salds.

Šis augs, kā jau visi garšaugi, veicina gremošanu, aktivizē aknu, aizkuņģa dziedzera un zarnu darbību. Stimulē vairogdziedzera darbību. Der pie nervu pārslodzes, depresijas un noguruma. Labs pretiekaisumu un pretvīrusu līdzeklis, mazina arī drudzi.

Cīnās ar astmu. Šo augu pievieno ķermeņa attīrīšanās kūres tējām. No lapām gatavo gardus un atsvaidzinošus vasaras dzērienus.

Tie, kam patīk saimniekot virtuvē, citroverbēnas lapiņas pievieno salātiem, marinādēm, mērcēm un saldajiem ēdieniem. Īpaši labi saderot ar rīsu ēdieniem.

Es tomēr visvairāk citronverbēnu izmantoju destilēšanai.

Hidrolāta pielietošana:
- uzlabo ādas struktūru, mīkstina un veicina asinsriti,
- piemērots smalkai, jūtīgai, kā arī jaukta tipa ādai,
- palīdz pie iekaisumiem un psoriāzes,
- var izmantot kā pretcelulīta līdzekli,
- pēc insektu kodumiem,
- pret muskuļu sāpēm un spazmām,
- paaugstina sieviešu libido.

Neiesaka cilvēkiem ar nieru problēmām, grūtniecēm un barojošām mātēm.

Lietojot citronverbēnu, pēc iespējas mazāk pakļaut ādu tiešai saules staru iedarbībai.

Ja gribi arī sev izaudzēt citronverbēnu, tad jārēķinās, ka būs regulāri jāpārstāda lielākā podā, jo dabīgi viņa izaug diezgan liela, un arī jālutina saules staros un aizvējā.

Pūķgalve

(Dracocephalum moldavica)

Šis ir augs, par kuru var droši sacīt, kad mēs augām, tādu tēju mēs tiešām nedzērām. Es viņu iepazinu, pateicoties ārkārtīgi spēcīgajai smaržai, izdestilēju un tikai tad sāku meklēt, kam tas noderīgs. Sēklas netīšām ieraudzīju pie garšaugiem, taču tas ir ļoti labs nektāraugs un ārstniecības augs. Brīvā dabā to var sastapt Ukrainā, Mongolijā un Ķīnā, bet pie mums tas ļoti labprāt aug saulītē kā mazs viengadīgs krūmiņš. Tumši zilivioletais ziediņš izskatās kā pūķa galva, no tā arī radies nosaukums. Patīkamais citrona un melisas aromāts pievilina bites un kamenes.

Lapas un ziedus svaigus vai kaltētus var pievienot zivju un gaļas ēdieniem, salātiem, konservēšanai un dzērienu aromatizēšanai. Tas uzlabos apetīti un gremošanu, labāk izdalīsies žults. Pūķgalvi izmanto nieru, urīnceļu un ginekoloģisko saslimšanu gadījumos. Atjauno spēkus pēc slimošanas un stiprina imunitāti. Pūķgalve ir labs organisma attīrītājs, kā rezultātā uzlabojas ādas stāvoklis. Ir antibakteriāla iedarbība, līdz pie herpēm un dažādiem iekaisumiem, gripas un bronhītiem. Mazina arī krampjus.

Pūķgalves hidrolāts smaržo ļoti spēcīgi, un uzrunā tos cilvēkus, kuriem ir nepieciešams.

To lieto,:
- stresa un uztraukuma mazināšanai,
- sāpju remdēšanai(reimatisma, zobu, galvas, arī migrēnai),
- taukainas un blāvas ādas kopšanai, uzlabo ādas turgoru
- piemērots kosmētikas gatavošanai, lūpu balzāmiem, masāžas eļļām,
- dziedē slikti dzīstošas brūces, sasitumus un zilumus,
- novērš matu izkrišanu, padara tos spīdīgus.

Pūķgalve ir gaisa stihijas augs, planēta - Merkurs.

Pūķgalvi ir vērts ieviest savā vai pirts dārziņā. Par to priecāsies gan kukainīši, gan mēs paši, izbaudot aromātu un sajūtot auga spēcīgo iedarbību.

"Vij, Dieviņ, zelta viju
Apkārt manu augumiņu.
Lai atnāca Saules rasa,
Augumiņu dziedināt."

Fitolaka

(Phytolacca acinosa)

Balzāms sirdij, kad pietrūkst mīlestības, īpaši mātes. Atnes iekšēju mieru, stabilitāti un pareizu ritmu.

Šis augs ir balstīts uz komunikāciju, kas māca mūs labāk redzēt un dzirdēt caur mūsu jūtām. Fitolaka iemāca atšķirību starp dzirdu un klausos. Ļauj sadzirdēt vārdus, ko citi nesaka, iemāca koncentrēties un lasīt starp rindiņām. Veido mūsu valodu tā, la arī citi mūs labāk saprot, veicina sabalansētu dialogu. Pamodina mūsu pašu apziņu un aicina uzticēties intuīcijai. Atbrīvo no dzimtas noslēpumiem. Merkura augs, novērš iedzimtas vainas un seksuālas nobīdes. Ārkārtīgi jūtīgs pret troksni.

Pateicoties Inesei Nāburgai no LU Botāniskā dārza, ir veikts pētījums, ka Latvijas dārzos aug ogainā fitolaka, nevis Amerikas fitolaka, kas ir indīgs augs. Ogainā neapdraud dzīvniekus un bērnus. Šis liela izmēra lakstaugs ar biešveidīgo sakni aug mūsu dārzos kā dekoratīvs augs. Kur ienācis, tur vairojas ļoti aktīvi, uzrodas pat kaimiņu dārzos, jo putni, ēdot ogas, palīdz izsēties. Purpursārtās ogas kādreiz izmantoja vīna krāsošanai, šobrīd vairāk krāso dziju un zīdu. Tirdziņos esmu ievērojusi ar fitolaku krāsotus košus audumus un apģērbu.

Es mūsu dārza apmeklētājiem vienmēr stāstu, ka fitolaka ir dārznieku un senioru labākais draugs. Kuram tad pēc dārza darbiem nesāp mugura, kājas vai rokas? Vasarā fitolaku lapas liekam uz sāpošās vietas, pārsienam ar vilnas lakatu un ejam gulēt. No rīta atkal varēs rosīties pa dārzu. Ziemas periodam lapas pārleju ar stipru alkoholu un lietoju priekš ierīvēšanas vai kompresēm. Ja gribas atbrīvoties no liela auga, tad sakni nemetam prom, bet sagriežam gabaliņos un arī aplejam ar spirtu. Darbojas kā pretsāpju līdzeklis, mazinot arī iekaisumu. Ja gadās mežģījums, sasitumi, ir poliartrīts vai osteohondroze, var lūgt palīdzību lielajai dārza "nezālei". No sakņu pulvera var pagatavot arī pretsāpju ziedi. Fitolakas preparātus lieto arī ādas slimību ārstēšanai. Ķīnieši sakni pēc novārīšanas ēd.

Es domāju, ka šo augu labāk lietot tikai ārīgi. Ir daudzi citi, daudz drošāk, iekšķīgi lietojamie ārstniecības augi.

Man ir gan fitolakas hidrolāts, gan šņabja uzlējums.

Vedinu uz šo augu paskatīties no cita skatu punkta. Vai lielo vietu aizņemošais, ēnu radošais un visur dīgstošais augs, nevēlas mums palīdzēt? Kāpēc tas pie mums ir ieradies?

Pelargonija

(Pelargonium graveolens)

Smaržīgās jeb smaržlapu pelargonijas atceļojušas no Dienvidāfrikas jau 1724.gadā. Tautā sauktas par ģerānijām, rānīti, stārķa knābi vai par svētaiņu degunu. Šobrīd var atrast augus, kas smaržo kā rozes( no šīm pat gatavo viltus rožu eļļu), piparmētras, kanēlis, muskatrieksts, apelsīns, citrons un rieksti.

Ģerāniju ēteriskā eļļa ir viena no populārākajām un vērtīgākajām. Tām ir antibakteriāla un sāpes remdējoša iedarbība, atbrīvo no nervozitātes un depresijas. Mazina asinsvadu spazmas, tādējādi atbrīvo no galvassāpēm un uzlabo asinsriti.

Mūsu vecmāmiņas tās tās audzēja uz palodzēm un sasmaržināja visu māju. Pelargoniju podus iesaka likt uz āderēm. Tās izlīdzidzinot cilvēka biolauku, novēršot audzēju rašanos. Ģimenē slāpē strīdus, padara cilvēkus iecietīgākus. Paaugstina pašapziņu. Palīdz tikt pāri šķiršanās grūtībām. Kā arī sargā māju no nelūgtiem viesiem, negatīvām enerģijām un enerģētiskiem vampīriem.

Ģerānijas dziedina no neskaitāmām slimībām, sākot ar iesnām līdz pat smagām saslimšanām:
- satur antikoogulantus, kas kavē trombu rašanos,
- šķīdina sāls nogulsnes (podagra, reimatisms),
-  mazina cukura līmeni,
- līdzsvaro hormonus,
- kuņģa zarnu trakta iekaisumi (caureja, dizentērija),
- plaušu, dzemdes un deguna asiņošana,
- ausu, zobu un citas sāpes,
- ja moka bezmiegs un drudzis,
- vēža ārstēšanai,
- uz pulsa uzlikta lapiņa normalizē asinsspiedienu.

Vanna ar pelargoniju novārījumu veicina kaulu saaugšanu un mazina sāpes.

Pelargoniju preparātus nelietot grūtniecēm, veciem cilvēkiem un maziem bērniem līdz 3 gadu vecumam.

Esmu novērojusi, ka cilvekiem, kam jaunībā nepatika pelargoniju smarža, ar laiku tā sāk iepatikties un pat ļoti pievelk. Man ir smaržīgo pelargoniju hidrolāts, tas noder:
-  jebkua tipa ādai, jo regulē mitrumu, mīkstina, atjauno krāsu un padara ādu maigu;
-  atjauno ādas šūnas, sekmē ievainojumu apsaldējumu, apdegumu sadzīšanu,
-  atbrīvo no pūtītēm,
-  kopā ar rudzupuķi labs pie paplašinātiem asinsvadiem (kuperozes),
-  raupjas ādas mīkstināšanai uz elkoņiem un ceļiem (kompreses),
-  kakla skalošanai (angīna, klepus, stomatīts),
-  asinsspiediena normalizēšanai,
-  pie zobu sāpēm un migrēnas,
-  pie deguna asiņošanas,
-  pret matu izkrišanu un blaugznām,
-  saldākam miedziņam,
-  kukaiņu atbaidītājs, mazina kairinājumu pēc koduma,
-  vēnu stiprināšanai,
-  ēdienu un dzērienu aromatizēšanai,
-  izsmidzināšanai telpā, mazina straujas garastāvokļa maiņas un palīdz atveseļoties. Kopā ar lavandu, rozi un melisu mazina uzbudinātību un nogurumu pubertitātes periodā.

Ģerānija ir dievietes Venēras iespaidā, jo tās elements ir ūdens, tās mistiskais spēks saistīts ar mīlestību, auglību, veselību un aizsardzību. Tā ir atcerēšanās puķe, kas liek mums novērtēt pagātni, jo mūs ir veidojušas gan mūsu kļūdas, gan veiksmes, bet vedina dzīvot šodienā.

Francijā pelargonijas sprauž pie krūts, lai liktens būtu laimīgs. Mēs stādam pelargonijas pie mūsu mājām. Sarkanās aizsargā un stiprina veselību, rozā veicina mīlestības ienākšanu un baltās auglībai.