Aronija
(Aronia
melanocarpa)
Pirms gadiem divdesmit, kad ienācu savās lauku mājās, pagalma vidū auga milzu aronija. Krūms slējās vai mājas augstumā. Vēlāk izrādījās, ka viens otru balstīdami un savstarpēji konkurējot par gaismu, kopā bij saauguši sarkanais plūškoks, divi ķirši un aronija. Mēs to džungli mēģinājām sakārtot, bet vecajai aronijai tas nepatika. Toties pie mammas vēl ir garum garie aroniju dzīvžogi, kur ogas pietiek gan pašiem, gan kaimiņiem, gan putniem. Kādu sīrupiņu ar upeņu vai ķiršu lapām var sabrūvēt vienmēr. Es gan neesmu aroniju ogu mīļotāja, bet pazīstu tādus, kas var ēst aronijas līdz paliek melna mute. No tā secinu, ka katrs organisms pats vislabāk jūt, kas tam ir nepieciešams. Man visvairāk tīk košais lapu krāsojums rudenī. No lapām var pamēģināt gatavot fermentēto tēju.
Ogas satur ļoti daudz vērtīgu vitamīnu un stprina imunitāti.Samazina holesterīna un cukura līmeni. Šīs ogas droši var lietot cukurslimnieki.
Pozitīvi iedarbojas uz sirds veselību, pazemina asinsspiedienu un uzlabo asinsriti. Vēl tās var lietot, ja ir problēmas ar kuņģi un aknu. Veicina ēstgribu un gremošanu. Normalizē vairogdziedzera darbību. Aronijas mazinot šūnu bojājumus vēža gadījumos.
Pie tik daudzām labām aroniju īpašībām tās tomēr neiesaka lietot, ja ir pazemināts asinsspiediens un aizcietējumi. Tās var pastiprināt asinsrecēšanu.
Aroniju ogu hidrolātam ir maigs aroniju aromāts. Īpaši noderīgs apdegumu un brūču ārtēšanai. Mazina galvassāpes, veicina smadzeņu darbību un darbaspējas. Mazina emocionālo spriedzi un uzlabo miega kvalitāti.