Smaržīgā vijolīte
(Viola odorata)
Manā ābeļu dārzā šobrīd zied zilas vijolītes. Uz tām lūkojos jau vairākus gadus, bet īsti nezināju, ko iesākt ar šo mazo un mīlīgo puķīti. Esmu salasījusi gan ziediņus, gan lapas.
Vēl var izvārīt smaržīgu sīrupu, kas dod enerģiju un stiprina imunitāti. Tam jāsavāc un jāizžāvē 100g ziedu, pievienojot 300ml ūdens un 500g cukura. Šķiet dikti cukurains…
Mazs audziņš, kuru lasot jāmetas uz ceļiem. Tas ir pierādījums, ka viss vērtīgākais jau ir pie mūsu kājām.
Tad nu ceļu ārā ārstniecības augu grāmatas un lasu, kas par tām rakstīts. Varot gatavot uzlējumus, tinktūras, ziedes un sīrupus. Jau kopš seniem laikiem vijolītes ir izmantotas, lai ārstētu elpceļu saslimšanas (arī garo klepu). Tās mazina iekaisumu, remdē sāpes un veicina atkrēpošanu. Ja esot lieli karstumi, uz galvas varot likt vijolīšu novārījuma kompresi, jo tā mazināšot temperatūru. Ja nu gadās noķert klepu, tad lapas aplej ar siltu ūdeni un nakti notur termosā, dzer kādas 3 krūzītes pa dienu.
Podagras sāpju mazināšanai var palīdzēt svaigu vai kaltētu (tad gan jāaplej ar karstu ūdeni) lapu apliekamie, kurus pārklāj ar plēvi un vilnas audumu. Jātur 6 stundas.
Vijolītēm piemīt arī asinsspiedienu un holesterīnu mazinošas īpašības.
Uzlējumu var izmantot mutes dobuma skalošanai pie iekaisumiem.
Mani interesē pagatavot vijolīšu lapu eļļu, kas labi iesūcas audos un noder limfodrenāžas procedūrās. Tās uzlabo arī problemātiskas ādas stāvokli.
Ir veikti pētījumi, ka vijolītes var palīdzēt cīņā ar vēzi. Tajās ir vielas, kas atrod un nogalina vēža šūnas, neskarot veselās.
Lapas, kas šobrīd izskatās pēc nierītēm, bet vēlāk ieņems sirds formu, ir ļoti bagātas ar C vitamīnu, dažādiem mikroelementiem un Omega3 taukvielām. Tādēļ mūsu mikrobioms būs priecīgs, ja kādu lapu vai ziedu pievienosim salātiem un smūtijiem. Tikai neko nevajag pārspīlēt.
Smaržīgā vijolīte esot bijusi Napoleona mīļākā puķīte, viņu pat dēvējuši par ”Vijolīšu kaprāli”. Šo puķu pušķīti viņš dāvinājis savai Žozefīnei kāzās un visās kāzu jubilejās.
Arī senajiem grieķiem, romiešiem un galliem vijolītes bija ļoti iemīļotas, ar tām rotāja kāzu galdus un gultas. Tās dāvinātas, lai apliecinātu mīlestību. Vijolītes arī simbolizē pavasari un uzvaru pār ziemu. Franču puķu tirgotājiem tā esot bijusi populārākā prece pavasarī. Ja līdzi nēsā vijolīšu ziediņus, tad uzsmaidīs veiksme, laime un mīlestība. Atceros, ka arī manai mammai bija mākslīgo puķu pušķītis, ko varēja piespraust pie krūts.
Agrāk vijolītes tika audzētas lielās platībās, lai iegūtu smaržīgu ēterisko eļļu, ko izmantoja parfimērijā. Kopš sintētisko smaržvielu izgudrošanas, vijolītes ir gandrīz aizmirstas.
Vijolītei atbilst violetais kristāls ametists, kas attīra atmosfēru telpās, sniedz klusumu un mieru, veicinot garīgo augšāmcelšanos. Violetā enerģija iznes uz āru visu negatīvo un palīdz izplēnēt “nemīlestības bēdām”. Lai arī šķiet, ka vijolītes ir ļoti trauslas, tās sniedz tādu enerģiju, kas palīdz kļūt mundram un līdzsvarotam. Tās noder depresīvajiem, nīgrajiem un skumjajiem. Samierina piktos un aizkaitinātos. Remdē bēdas, piesaistot gaismu.
Mammas dārzā kādreiz bij daudz balto vijolīšu, kas sevišķi ieteicamas, ja ģimenē ir mazi bērni. Tās pasargā no ļaunuma, ienesot mieru, svētību un omulību.
Rotāsim šķīvjus ar šo smalkajiem un smaržīgajiem ziediņiem, lai no jauna ieraudzītu to lielo spēku!
Baltā sniega roze
(Helleborus niger)
Jau labu laiciņu sniega rozes mūs priecē ar savu agro ziedēšanu. Manā bērnībā bija tikai baltas ar īsiem ziedkātiem, bet šobrīd var izvēlēties šķirnes ar rozīgiem, tumši violetiem, lāsumainiem , dzelteniem un pat ar pildītiem ziediem.
Šis ir augs, kuru mēs nesaucam par ārstniecības augu, kaut arī homeopātijā to lieto asinsrites uzturēšanai, bet psihiatrijā palīdz cīnīties ar depresīvām novirzēm, mānijām un dusmu lēkmēm. Es noteikti neiesaku šo augu izmantot pašārstēšanās nolūkos, un arī hidrolātu netaisīšu.
Labāk audzēsim savos dārzos šo apbrīnojami izaicinošo ziemcieti, jo augi ar savu klātbūtni vien spēj dziedināt un iedvesmot.
Kādas spējas ir sniega rozei? Tā māca mums atklāt savas spējas un vērtību, iedrošina sasniegt mērķus. Tā dod cerību, ka arī tu spēsi krāšņi uzplaukt, jo sniega roze zied ekstremālos apstākļos. Tieši pārliecība un uzticība sev, iedrošina spert pirmos soļus pareizā virzienā, baudīt dzīvi un mīlestību. Ieraudzīt dzīves viskošākās krāsas. Sniega roze mudina novirzīt savu enerģiju tā, lai tā kalpotu cilvēkiem, cilvēcei un visu kopīgajam labumam. Tā ir kā jaudīgs dzinējspēks, kas palīdz sasniegt virsotnes. Māca savu enerģiju ievadīt tādā gultnē, lai tā nekļūtu nekontrolējami graujoša.
Sniega rozes vēstījums: ”Es Tev uzdāvināšu uzticēšanās un pārliecības enerģiju. Virzīšu tā, lai Tu sāktu jaunu nodaļu savā Dzīves grāmatā.” Sniega roze dod impulsu, lai pieslēgtos savam patiesajam ES. Tā ir nākotnes augs, kas virza ar sabalansētu enerģiju un skaidru loģisku domāšanu.
Ir vērts piesēst pie šī skaistā pieclapu ziediņa, lai ieklausītos savā būtībā. Varbūt varam aiznest ziedu pušķīti kādam, kam tas ir ļoti vajadzīgs.
Sniega rozei nepatīk, ja to traucē ar pārstādīšanu, arī sēklas vislabāk dīgst zem vecajiem ceriem, tādējādi veidojas kuplas ziemziežu audzes. Tāpat arī ģimenē, māte ir tā, kas ap sevi pulcē bērnu un mazbērnu ģimenes, veidojot stipras un pārliecinātas dzimtas, kas nebaidās vēju un salu.
Atrodi savu sniega rozi!
Iedvesma gūta, un tulkots no Dr. Cimpela grāmatas “Augu enerģētiskais aspekts.”
Amoliņš
(Melilotus officinalis)
Amoliņa hidrolāts varētu noderēt:
- Nervu sistēmas nomierināšanai, vieglai relaksācijai un labākam miegam.
- Adas krāsas uzlabošanai, netīras ādas kopšanai ar noslieci uz izsitumiem un iekaisumiem.
- Veicina augoņu un furunkulu nobriešanu un atvēršanos.
- Mazina galvassāpes un depresiju, var kombinēt ar lavandu un rozi.
- Lieto acu kompresēm pie plakstiņu iekaisuma.
- Aktivizē limfas plūsmu, stiprina vēnas un mazina kāju nogurumu, +piparmētra vai kastanis.
- Kompreses pie sastiepumiem un brūcēm.
- Var lietot matu struktūras uzlabošanai.
Roze
(Rosa spinosissima)
Kad vasara jau ir iesilusi, sākas mans aktīvākais un smaržīgākais gadalaiks. Baltās un neprātīgi smaržojošās maijrozīšu kupenas aicina uz ziedu lasīšanu. Šis ir viens no skaistākajiem un arī grūtākajiem darbiņiem.
Rožu dzeloņi, kā būtu pareizi botāniski saukt ērkšķus, ķeras drēbēs, norauj galvassegu un sirsnīgi skrāpē ādu, vēl vairākas nedēļas pirkstu galos jūt dzeloņus. Pa muguru straumēm tek sviedri, jo rožu ziedēšana pieskaņota gada saulainākajām un siltākajām dienām. Tās veicina arī strauju pārziedēšanu, tādēļ lasīšana jāsāk agri, kad vēl ir rasa. Lasīšanu pavada bišu zunoņa, jo uz rožu aromātu sanāk visādi lidoņi. Krāšņākās ir rožvaboles, kas kā zaļas smaragda brošas dūc ziedos. Vienmēr brīnos par rožu krūma dzesēšanas sistēmu, jo zieds, kas nokļūst manā plaukstā, vienmēr ir patīkami vēss, lai arī cik karsta ir vasaras diena.
Lasot ziedus, es peldos rožu mīlestības okeānā un ceru, ka sasmeļos to visam gadam. Ir jāpaskatās uz katru balto ziedu pirms to maigi satveru, jo cimdi un šķēres te ir lieki, tikai rokas un ziedi. Tādēļ jau rožu eļļa ir dārgāka par zeltu un platīnu, jo 1kg eļļas iegūšanai ir nepieciešamas 3t ziedlapiņu.
Rožu ziedu aromāts ir nomierinošs, tāpēc lasīšanas process ir relaksējoša nodarbe prātam un nerviem. To varētu saukt arī par rožu meditāciju, kuras laikā roze stāsta savas pasakas par dieviem un aizgājušajiem laikiem. Roze ir arī mistisko un slepeno zināšanu simbols, jo tās tiek apgūtas ar sirdi, nevis ar prātu. Roze zieds ir saistīts arī ar slavu, žēlsirdību un piedošanu, arī ar upurēšanos augstu principu vārdā. Tās aizsargā un atvaira nepatikšanas.
Rožūdens spēj attīrīt no kaitējošām un negatīvām enerģijām. Tas rada tika spēcīgu pozitīvo auru, ka neviens ļaunais spēks nespējot pārvarēt šo barjeru. Ne velti pie katras lauku mājas bagātīgi zied maijrozīšu krūmi, kas piepilda sētu ar miera un tīrības enerģijām. Pilsētnieki stāda cēlākas rozes, par tām vairāk jārūpējas, bet visas rozes no Visuma piesaista prieka, harmonijas un svētlaimes enerģiju. Rožu spēks noder, ja nepieciešams paaugstināt aktivitāti, mērķtiecību un entuziasmu. Ieteicama cilvēkiem, kas daudz komunicē, palīdz diskutēt, neradot spriedzi starp cilvēkiem.
Katra rožu ziedlapiņa ir kā maza sirsniņa, kas māca iemīlēt sevi, nemeklēt nepilnības sevī, bet ieraudzīt savu veselumu. Tā atmodina dzīvīgu interesi, aizrautību un dzīvesprieku.
Rožūdens izsenis lietots ārstniecībā, parfimērijā un virtuvē.
Rožu ziedūdens, brīnišķīgs tonizējošs līdzeklis sirdij un dvēselei:
- palīdz ādai atgūt jauneklīgu svaigumu, izlīdzina grumbiņas un atjauno audus;
- piemērots visiem ādas tipiem, sevišķi sausai ādai;
- var izmantot pēc ūdens procedūrām un masāžām;
- noder iekaisušu acu kopšanai, var likt kā kompreses, noņem spriedzi, īpaši strādājot pie datoriem;
- nervu sistēmas stabilizēšanai un emocionālā stāvokļa līdzsvarošanai, viegls depresijas mazinātājs;
- nomierina pēc fiziski un garīgi grūtas darbadienas;
- piemīt baktericīdas īpašības, lieto pret ādas izsitumiem, pinnēm un pūtītēm;
- strutojošu un grūti dzīstošu brūču kopšanai;
- kakla un mutes dobuma skalošanai;
- pie galvassāpēm un drudža uz pieres liek vēsu rožūdens kompresi;
- lai iegūtu vienmērīgu iedegumu, uz ādas izsmidzina ziedūdeni, tas pasargā arī no apdegumiem;
- izmanto kā pretcelulīta līdzekli, noder pie paplašinātām varikozām vēnām;
- palīdz pret pārmērīgu ēšanu, mazina sliktu dūšu;
- risina sieviešu seksuālās problēmas, atjauno hormonālo līdzsvaru;
- stiprina atmiņu un apskaidro prātu, veicina pozitīvu lēmumu pieņemšanu;
- pret nemieru, bailēm, naidu, aizvainojumu un greizsirdību;
- aizsargā , atvaira nepatikšanas un piesaista mīlestību.
Nelieto reizē ar ķīmijterapiju!
Rožu ziedūdens pudelīte kabatā – saules siltums, skaistums, svaigums un mīlestība!
Tautas dziesma no Mazsalacas puses:
“Visi saka, visi saka,
Mana Laime noslīkuse;
Mana Laime kalniņā
Zied kā roze dārziņā.”
Lielā nātre
(Urtica dioica)
Vasarā ar mani dikti sarunājās nātres. Vācu gan baltās, gan sārtās panātres, kas nepieciešamas sievišķajai enerģijai, jo uztur hormonālo līdzsvaru. Baltās panātres hidrolāta aromāts ir patīkams, bet rozā ir stipri “panātrīgs”.
Visvairāk ņēmos ar īsto nātri. Vairākas reizes tecināju hidrolātus, jo nātre ir galvenā sastāvdaļa “Matu spēka” miksiņā. Ikdienā nātru ziedūdens noder taukainas un niezošas ādas kopšanai. Daudz arī sažāvēju, tagad tās ir smalki samaltas pulverīšos. Ir gan tīra nātrīte, gan kā dažādu maisījumu sastāvdaļa.
Nātri varētu skaisti nosaukt par maizi asinīm, jo tā palielina hemoglobīna un eritrocītu daudzumu, kā arī samazina cukura līmeni asinīs. Cilvēka hemoglobīna molekula ir identiska nātres hlorofila molekulai. Vienīgā atšķirība, mums centrā ir Fe, bet nātrei Mg. Nātrē ir ļoti daudz minerālvielas Ca, K, Mg, Fe, Se, Mn, kā ari vitamīni A, B, K un C (4x vairāk kā citronos) bez kura dzelzs neuzsūcas. Nātre ir dabas dopings, kas ziemā ir pieejams sausā veidā, bet pavasarī atkal lūkosim pēc svaigām lapiņām. To sauc arī par superēdienu un “augu gaļu”, jo nātrē ir proteīni, kas tuvi dzīvnieku proteīniem.Lietojot nātres, smagie metāli tiek izvadīti no limfātiskās sistēmas, kā arī skābeklis vairāk tiek piegādāts muskuļiem un smadzenēm.
Jau izsenis lauksaimnieki nātres pievieno dzīvnieku barībai, vistas labāk dēj un ātrāk ataudzē spalvas, zirgu apmatojums kļūst biezāks un spožāks.
Arī es nātri lieku pulveros “Matu spēks”, ”Kustību prieks” un “AA pulverī”( Atbalsts aknām).
Lietojot nātres ir jābūt uzmanīgiem tiem, kam pastiprināta asins recēšana un asinsspiediens, ateroskleroze un problēmas ar vēnām. Noteikti vairāk arī jādzer ūdens.
Vasarā noteikti izmēģināšu dzērienu, ko var nosaukt par ŠĶIDRO SAULI. Tas ir dabīgs fermentēts dzēriens, kura sastāvā ir nātres, medus un avota ūdens, jānostādina tik 3-4 dienas saulītē, un ir gatavs eliksīrs, kas dod domu skaidrību un neticamu izturību. Tas vienlaicīgi tīra un vitaminizē. Īsts Dievu dzēriens, kas radīts no Saules, Ūdens un Nātres sinerģijas. Nātru kvasa recepti var paskatīt internetā.
Pirtiņā nātres slotiņa noņem mentālo smagumu, caur aso pieskārienu var saņemt laimes hormona serotonīna devu. Tā ir dabas akupunktūra, kas caur sāpēm māca būt stipram un enerģiskam. Kādreiz ar nātrēm pēra tos, kas kļuvuši seksuāli mazaktīvi.
Vēl viena doma man neliek mieru – nātres šķiedras iegūšana. Nātres audumu pat esot saukuši par Dievu audumu vai ZAĻO ZELTU, jo tas ir stiprāks par linu, vieglāks par kokvilnu, tam piemīt antiseptiskas īpašības, kas dziedina ādu. Šajā audumā āda vasarā elpo, bet ziemā esot silti. Zinu, ka šādu audumu var nopirkt, bet man gribētos pamēģināt, jo nātru stublāji man ir pieejami. Kas būtu jādara, lai pagatavotu kaut pīnīti no nātru šķiedras? Šāda pīnīte ļoti labi palīdzot pie galvassāpēm.
Mūsu nezāle-zāle NĀTRE gaida, lai kļūtu par mūsu asinīm, apģērbu un enerģiju!
Virza
(Stellaria media)
Jau sen ir zināms, ka katra zālīte, kas aug zem mūsu kājām, ir labs palīgs mūsu veselības uzturēšanā. Kurš gan nav cīnījies ar virzu? Tā ir pirmā, kas sadīgst siltumnīcā, un, ja ļaujam tai vaļu, visas dobes tiek pārņemtas ar šo pēc skata maigo un nevainīgo virziņu.
Pavasarī, kad esam noilgojušies pēc dabīgiem zaļumiem, virza pati prasās salātu bļodā vai vitamīnu dzērienā. Tā lieliski modina šķidrumus ķermenī, kas ziemas laikā ir kļuvuši mazāk aktīvi. Virza atjauno reproduktīvās funkcijas, lietojama gan vīriešiem, gan sievietēm.
Virzas sula noder pret aptaukošanos, tīra aknas, bet noteikti nevajag pārspīlēt, jo pārmērības var izraisīt vemšanu un caureju. Virza esot arī antidepresants. Vai tā varētu šādi iedarboties, kad ravējam dārzu? Ir taču zināms, ka dārza darbi un ravēšana noņem spriedzi un sakārto domas. Turam saspiestas nezāles kailās rokās, ieelpojam to smaržu, arī šādi augi ar mums mijiedarbojas.
Mazina asinsspiedienu un trauksmi. Var taču priecāties par izravētu dobīti un dzert kokteili no nezālēm! Uzvaras saldā garša!
Man šogad vēl nav virzas hidrolāta, jo nezāļu produkti nav visai novērtēti. Bet man ir virzas eļļa. Biju padzirdējusi, ka virzas labi noder locītavu atveseļošanai. Virza aktivizē kalogēna sintēzi, kas nepieciešams ādai, locītavām un kauliem. Satur bioaktīvas vielas, Mg un K, vitamīnus C un E, kas labvēlīgi ietekmē ādas stāvokli. Sadziedē plaisas uz rokām un papēžiem, var palīdzēt pie dermatīta. Eļļas izvilkumā labi saglabājas antioksidanti un lipīdi, kas ir šūnu membrānu sastāvdaļa.
Šo izlasot, Virzu gribas nodēvēt par skaistuma un jaunības eliksīru!
Paparde
Mūsu mērenajā joslā papardes sastopamas tikai kā lakstaugi, taču kopā ar kosām tās ir vissenākie sauszemes augi, kas izdzīvojuši līdz mūsdienām. Senākie nosaukumi ir papāršķīte, papērksne, paparīte un šiem līdzīgie arī vīriešu dzimtē.
Visbiežāk mēs zinām, ka ar papardēm pildīja cisu maisus, kas labi mazināja kaulu un reimatisma sāpes pēc smaga darba. Labam naktsmieram un jaukiem sapņiem noder paladziņš no papardēm. Tik jāļauj, lai kukainīši, kas dzīvo papardēs, aiziet prom. Citādi rāpuļi traucēs miegu, to es no savas pieredzes varu piebilst. Ja sāk rasties dzirdes problēmas, tad ieteic gulēt uz paparžu spilventiņa, ik pa pāris nedēļām atjaunojot pildījumu. Paparžu paladziņu klāj pirtiņā uz lāvas un maigi glāsta ar paparžu slotiņu, kas dziedē brūces un atjauno organismu. Papardei piedēvē aizsardzības spējas, tā piesaistot arī veiksmi un bagātību. Piepilda vēlmes un dod mūžīgu jaunību.
Ja žāvētas papardes met uz karstām oglēm, varot izdzīt ļaunos garus, bet ārpus telpām, paparžu dūmi izsauc lietu, kā arī aizbaida čūskas.
Ir ticējums, ka ka iekožoties pirmajā pavasara lapā, uz gadu tiek pasargāts no zobu sāpēm. Bet šo lapu, nēsājot pie sevis kā amuletu, vienmēr veiksies. Neredzamību var iegūt, apbārstoties ar paparžu sporām.
Lai blusas iznīdētu no mājas var izkaisīt grīdas ar papardēm, bet dārzā tās nepatiks gliemežiem. Paparžu alkohola uzlējums noder salstošu pēdu ierīvēšanai. Vēl viena ļoti laba paparžu pielietošana ir pārgājienos. Lai produkti ilgāk saglabātos svaigi, to ievīsta paparžu lapās.
Papardes ir Gaisa augi, un planēta Merkurs. Bet īpašas attiecības tai ir ar zvaigznes Siriusa enerģiju. Papardes ir enerģētiski dīvains un jūtīgs augs. Tās pat neaugot dažu cilvēku klātbūtnē.
Papardes hidrolāts:
- varētu neitralizēt negatīvās enerģijas un vibrācijas
- harmonizēt lauku un piesaistīt pozitīvo enerģiju,
- palīdzēt mīlestības enerģijas plūsmai, kas nes laimi , dod spēku un veiksmi
- dziedē brūces, mazina reimatisma un kaulu sāpes,
- atbaida blusas un gliemežus (tas gan vēl jāizmēģina).
Uzmanīgi, grūtniecēm un maziem bērniem. Nelieto iekšķīgi!
"Visas puķes noziedēja,
Papardīte vien nezied;
Tā ziedēja Jāņa nakti,
Zelta miglu miglodama."
Margrietiņas
(Leucanthemum vulgare)
Dārznieka dīvainā matemātika 🍀
Šonakt aizdomājos par to, ko man matemātikā ir iemācījuši skolā un vai tā patiešām darbojas.
Sākšu ar visvienkāršākajām darbībām.
Saskaitīšana - tā nedarbojas nemaz. Dārznieks noteikti ir tās profesijas pārstāvis, kas galīgi nemāk saskaitīt. Mēs noteikti neskaitām stundas, soļus un darbības, ko veicam. Dārznieks nevar arī plānot, viņš var tikai cerēt. Jo tikko kā tu sāc ko skaitīt, iestājas atņemšanas darbības.
Esmu sapratusi, ka atņemšana sākas ar “no” - nokalst, novīst, nopūst, nolūzt, nokrīt, nogrūž, nosalst un nopērk. Bet kas tad tas? Ja notiek kāda no šīm darbībām - patiesībā tev paliek vairāk! Atbrīvojas vieta, kur iestādīt kādu citu augu,. Ja nopērk, tev atkal ir vairāk maciņā un tajā pašā brīdī sākas cita darbība - ar “no” - nodoklis. Bet vai tā ir atņemšana vai dalīšana, īsti nevar saprast.
Nu dalīšana ir visinteresantāka darbība. To es māku vislabāk. Sadalīt ziemcietes. Es dalu, atdalu un atdodu, bet man nepaliek mazāk. Kā tas var būt, kā to matemātika var izskaidrot? Katra atdalītā daļa atkal savairojas. Bet ir daži izņēmumi - ja tu ik pa laiciņam nesadali - augs aiziet bojā, jo viņam vajag lai to dalītu. Un tad jau iznāk, ka no manas dalīšanas - citu dārzos augi ir savairojušies. Vai tā varētu būt reizināšana?
Es savā dārzā redzu, ka ir augi, kas ir sareizinājušies paši. Piemēram, Āzijas saulpurene ar Eiropas saulpureni, un mums tagad pašiem ir sava - Eirāzijas saulpurene. Krauklenei ar sarkanām ogām ir sareizinājušies bērni ar baltām ogām.Bet varbūt notikusi citādāka sadalīšanās?
Vēl nekādas kārtības nav ar atņemšanu. Jo vairāk noņem ziedus, piemēram, samtenēm un kliņģerītēm, jo vairāk tās zied. Tātad atņemot tomēr notiek pavairošanās.
Vēl es atcerējos par kvadrātsaknes izvilkšanu. Esmu savā dzīvē redzējusi tik daudz sakņu! Pārsvarā tas ir bārkšsaknes, mietsaknes, resnas un smalkas. Ēdamas un neēdamas. Tomēr esmu redzējusi arī kvadrātsaknes! Ja kvadrātainā podā pārāk ilgi kāds augs ir audzis un nav laicīgi pārstādīts, lūk, pavisam īsta kvadrātsakne!
Citas darbības neatceros un procentus mēs nerēķinām. Mēs mēram attiecības korķīšos, spaiņos un ķerrās.
Un tagad es galīgi vairs nesaprotu, vai māku vai nemāku rēķināt.
Ābeles ziedēšana 🌸
Ābeles ir mani koki. Tajās var tik ērti sēdēt un izvairīties no dārza darbiem, vismaz tā šķita bērnībā. Nekas nevar būt skaistāks par ziedošu ābeli! Labi, ka ābeles ir baltas un visu nokrāsu rozā toņos. Pret zilajām debesīm tās ir kā mākoņi uz zemes. Es iekāpju šajā mākonī, un mani pārņem dīvainas sajūtas. Sākumā aizžņaudzas kakls, un tad asaras sāk birt kā pupas. Tas nav žēlums par ziediem ko noplūcu, jo ābelei būs mazāk jānopūlas ar ābolu briedināšanu. Tas ir kauns ābeles priekšā par to, ka tieši vakar atkal biju to nodevusi. Es nonicināju pēdējos, ziemu pārcietušos , mazos ābolīšus. Ar kāru aci noskatījos uz mango un ananāsiem, un nopirku banānus. Tā tas nav vienmēr, kamēr ir pašu vai draugu audzēti āboli, es ļoti labprāt ēdu tos. Bet tomēr, cik ļoti bieži mēs nenovērtējam savas zemes augļus. Tālajā zemē Bali man gadījās piedzīvot, ka vietējie iedzīvotāji bija izvēlējušies tieši ābolus un arī citus augļus, lai uznestu tos tūkstošpakāpienu kalnā, kur templī tos priesteri svētīja. Arī es tiku apdāvināta ar šādu svētību saņēmušu augli, jo mums nav lemts spert kāju šai svētajā vietā. Ābeles šai zemē neaug, un katrs ābolītis, rūpīgi iepakots ,stāv veikala augstākajos plauktos. Tātad - ļoti dārgs. Nez no kuras zemes nācis? Mūsu paskarbajā klimatā izaug visaromātiskākie.
Kurā brīdī mēs zaudējam sapņus, kas saistīti ar mūsu zemi? Tās svešās zemes gan vilina, gan aicina, gan arī viļ. Un mēs sapņojam par siltajām un tālajām zemēm.
Ābeles ziedi ir sapņi par saviem bērniem-āboliem. Tiem ābele atdod visus spēkus. Tik daudz, ka nākamajā gadā nav spēka ziedēšanai. Gadās, ka pēc pārbagātas ražas, ābele pat aiziet bojā. Arī mēs savus sapņus atdodam saviem bērniem. Tas ir mantojums, ko viņi saņem piedzimstot. Mūsu sapņus par laimi, par mīlestību, par prieku, par piedzīvojumiem, par baudām, par dzīvi. Arī mēs visi esam saņēmuši šos sapņus no saviem vecākiem. Tā sapņi ir atceļojuši pie mums no aizlaikiem, un sapņiem ir jāturpinās, nedrīkst pārtrūkt sapņotāju ķēdīte. Šobrīd ir laiks, kuru daudzi uzskata par nepiemērotu bērnu radīšanai. Mani vecāki ir dzimuši kara laikā. Kādus miera sapņus viņu vecāki sapņoja? Tai gadā, kad mēs visi kopā sapņojām lielo sapni par Brīvibu, piedzima mans vecākais dēls. Ir atkal jaunu sapņu laiks. Kādi tie ir? Kad tie piepildīsies? Sapņosim visi kopā, un sapiepildīsies!
Ābeļziedu hidrolāts atraisa mātišķas enerģijas - izplata mieru, rod saskaņu un drošību. Dod drosmi sapņot.
Ozola ziedēšana 💚
Starp ievām, plūmēm, ķiršiem un ābelēm ir vēl kāds ziedētājs. Liels un varens, dižs un apjūsmots.
Jau vairākas dienas vēroju , cik glīti un pareizi zaru galos izkārtojas ozola lapiņas. Zem lapu kupoliņa kā medūzu vai astoņkāju taustekļi nokarājas zaļas spurdzes. Pēc dienas tās jau mētājas pa zemi, ozolam nevajadzīgas. Saprotu, ka tie ir vīrišķie ziedi, kas putekšņus palaiduši un savu misiju izpildījuši, var mierīgi kļūt par pīšļiem. Mani izaicina sievišķie ziedi. Ņemu trepes un kāpju skatīties. Pirms tam vēl in ternetā paskatījos, ko meklēt. Esot rozā ziedi. Nu nav, nav manā ozolā nekā tāda. Brilles ar nepaņēmu, saskatīt grūti, bet man šķiet, ka tajos lapu pušķīšos, kur nekarājas spurdzes, ir tādas zaļi caurspīdīgas ūsiņas. Vai tās būtu drīksnas? Bez ziedlapām, bez kauslapām, bez smaržas, bez krāsas? Vai tā var būt? Vai es tiešām pareizos ziedus atradu?
Bez vilināšanas un izrādīšanās, klusi un absolūti nemanāmi zied ozols. Un te nu tu jūti to spēku, to paļaušanos uz sevi un vēju. Sanāks. Es vēl vērošu kā piedzimst un nobriezt zīle. Tāda nopietna sēkla, ko vējš tālu neaizpūtīs. Par ceļabiedru būs jāņem sīlis, vāvere un peles. Bet tās, kuras apēdīs stirnas un mežacūkas, būs kā barters pret mēslu čupiņu. Zem maniem ozoliem visu ziemu birst čiekuri. Tās nav kāda starpsugu eksperimenta sekas. Dzenis iekārtojis priežu čiekuru kalvi ozola zarā.
Drīz ziedēs arī priedes, vai esi to vērojis un izbaudījis? To brīdi,kad kailas meitenes vāc priežu putekšņus?
Man gan nav skaidrs, no kuriem ozola ziediem gatavo Baha ziedu esences, bet es noteikti hidrolātu no ziediem negatavošu. Man ir ozola lapu hidrolāts, kas nomierina un dod pozitīvu enerģiju, lai mēs būtu stipri, pašpietiekami un nelokāmi kā ozoli.
Pieneņu ziedēšana💛
Latviju ir pārņēmis dzeltenums. Rapšu un pieneņu dzeltenums. Tik košs, ka acis jāpiemiedz, lai neapžilbina.
Par rapšiem es neko daudz nezinu. Bet tos miglo, iet bojā bites un kukaiņi. Es rapšos bildēties nebrienu.
Pienenes gan es mīlu. Bērnībā uzlikām pieneņu vainadziņu, un bijām priceses ar zelta kroni. Taisījām rokassprādzes un gredzenus. Kā burvju mākslinieki mācējām saskruļļot pieneņu kātiņus, kad tos ieliekām aukstā ūdenī. Ar pieneņu galviņām varēja šaut tālumā un izgreznot smilšu kūkas. Vēroju kā trusis noēd pienenes ziedu ar visu kātu un nemaz nesaviebjas. Un piensulas tetovējumi uz rokām un kājām....
Vai zināji, ka pienenēm piemīt burvju spējas? Drīz pēc ziedēšanas, notiek pārvērtība. Dzelteno ziedu vietā no rīta atveras baltu pūku galviņas. Tu iebrien pļavā, izvēlies vislielāko un ļoti uzmanīgi noplūc to. Tad ar lūpām maigi pieskaries pūkainajai galviņai, un iečuksti savu vēlēšanos pašā viducī. Dziļi ievelc gaisu un pūt... Uztici savus sapņus vējam un mazajiem lidoņiem. Kāda sēkla nokritīs pavisam tuvu, bet kādu paķers vējš, un tu pat neredzēsi, kur tā nosēžas. Kāds sapnis piepildīsies drīz, bet kāds tevi pārsteigs, kad to nemaz vsirs negaidīsi.
Es ņemu savu lielo grozu, un saules pielietā dienā, eju lasīt pienenes. Es ieskatos katram ziediņam acīs pirms noplūkšanas, un tas mani apzīmogo ar pieneņu tinti un ziedputekšņiem. Pieneņu smarža nav uzbāzīga, taču tā labi piesaista bites un mazus kukainīšus. Pienenes paņem ar savu silto krāsu, un kad man ziemā būs auksti un drūmi, es atsaukšu atmiņā zeltaino pieneņu pļavu, un man sirdī ielīs saules siltums.
Man šķiet, ka aktīvajiem pieneņu nīdējiem, kas uzbrūk katrai pienenei ideālajā zālienā, patiesībā pietrūkst iekšējās saules.
Pienenes taktika attaisnojas. Ar siltu smaidu ,atvērtu sirdi un vienkāršību var panākt, ka visa zeme ir mazu saulīšu piepildīta.
Mazo puķīšu misija ir atbrīvot mūs no negatīvas enerģijas, dziedēt no aizvainojumiem un piepildīt ar nesavtīgu mīlestību.
Ievas ziedēšanas taktika 🤍
Šodien daudzas stundas pavadīju lasot ievu ziedus un man nebija žēl tos plūkt. Es vēroju, salīdzināju un manā galvā neviļus salikās teikumi. Tie ziedēšanas apjomi, kas tieši šobrīd norisinās dabā, nav ar cilvēka prātu aptverami. Katrs zieds atplaukst tikai ar vienu nolūku - apputeksnēties, radīt sēklas un turpināt savu sugu.
Ieva savus apputeksnētājus paņem ar smaržu un massu. Katrs perfektais pieclapu ziediņš sakārtots 10-20 ziedu ķekarā, uz katra zara ķekaru ķekari un visā kokā neskaitāmi tūkstoši ziedu! Un visos Gaujas līčos - ne saskaitīt! Katrs mazais ziediņš veido dažādas smaržu molekulas, bet visi kopā - tas ir spēks! Ieva smaržo, reibina un vilina. Lakstu gailis dzied neatņemdamies visu nakti. Ievām vajadzētu būt pilnām ar kukaiņiem apputeksnētājiem, bet nav. Vakaros sastopu vien kādu odu un mazus, zaļus tārpiņus. Tad kam šī izrādīšanās? Varbūt kukaiņi zaudējuši ožu, vai arī sen jau visi noindēti... Un ogu raža ar tāda stipri nabadzīga. Man rādās, ka ievu ziedēšanas taktika lāgā nestrādā, taču tās katru gadu spītīgi turpina savu bagātīgo ziedēšanu.
Ja tautas dziesmās ievu baltums tiek salīdzināts ar meitas tikumu, tad šodienas acīm skatoties, ievai varētu piedēvēt pavisam citas īpašības. Ievas reibinošā smarža ir kā izmisis sauciens pēc uzmanības. Ieva ir saposusies, uzkrāsojusies un sasmaržojusies - gatava savai misijai. Kas viņu ieraudzīs? Varbūt nakts tauriņš, bet tam jau nav nopietnu nolūku. Vai aiz ārējā skaistuma dvēselīti nevar pamanīt?
Būsim godīgas, un atbildēsim sev - kam mēs pucējamies un izrādāmies? Ja mēs dzīvotu vienas un mežā, kam vispār vajadzētu pieaudzētus nagus, skropstas un matus, kam mirguļojošas kleitas un augstu papēžu kurpes? Teiksim, ka daram to sevis pēc?
Bet kas mums patīk labāk - gala rezultāts vai process? Vai nav tā, ka mēs izbaudam to, ka mūs apčubina, izmasē, nokrāso un galvenais, pievērš nedalītu uzmanību. Tas ir tik patīkami un sievišķīgi, un ļoti saprotami. Neko daudz jau mums nevajag. Tā nu mēs, ievas gaidām un vilinām savu kukainīti, kas mums skatīsies cieši acīs, apčubinās un samīļos.
Man ir tapis reibinošs ievziedu hidrolāts, kas vairo sievišķo intuīciju un gudrību. Palīdz piedot, visvairāk jau sev. Līdzsvaro cilvēku savstarpējās attiecības un palīdz labāk saprast vienam otru
Augu aprakstu saraksts 📖
Lai vieglāk sameklēt sev interesējošā auga aprakstu, spied uz auga nosaukuma.
Skujkoki: Baltegle / Egle / Kadiķis / Lapegle / Priede / Tūja
Lapkoki: Apse / Āmulis / Bērzs / Ieva / Lazda / Liepa / Ozols / Papele/ Pūpols / Valrieksts / Vītols
Ogukoki: Aiva / Aronija / Ābeļziedi / Cidonija/ Citronliāna / Dzeloņplūme / Ķirsis / Pīlādzis / Plūškoks / Smiltsērkšķis / Vīnoga
Pļava: Asinszāle / Baltā panātre / Biškrēsliņš / Dzeltenā zeltgalvīte / Gaiļbiksīte / Gārsa / Ilzīte / Kalme / Māllēpe / Pelašķis / Vībotne / Vīgrieze / Zirgskābene
Dārzs: Fitolaka / Kliņģerīte / Kumelīte / Kaķumētra / Lakači / Mārdadzis / Monarda / Pelargonija / Raspodiņš / Rūta / Tauksakne / Vērmele
Garšaugi: Baziliks / Estragons / Izops / Krastkaņepe / Piparmētra / Rozmarīns / Raudene / Pūķgalve / Timiāns / Melisa / Sīpols
Nezāles: Dadzis / Driģene / Efeju sētložņa / Kosa / Mārpuķīte / Nātre / Sīkziedu sīkgalve / Strutene / Tīruma naudulis
Mežs: Avene / Maijpuķīte
Citzemnieki: Apelsīns / Citronverbēna / Citronzāle / Eikalipts
Ābeļziedu hidrolāts
(Malus sargentii un Malus baccata)
Ābeles ir mani koki. Ar tām savā dzīvē esmu sadarbojusies visciešāk. Bērnībā mums bija dārziņs Valmieras pilsētā, kurā jau auga lielas ābeles. Mēs ar brāli rāpāmies vecajos kokos un spēlējām savas spēles. Mamma lejā rājās, ka neravējam savas dobes vai nelasām kādas ogas, bet ābeļu zaros bija tik labi!
Es nezinu, vai tā bija kāda mode un kas to stādīja, bet ceļi no Valmieras uz Cēsīm un Mazsalacu ir apstādi ar ābelēm. Man šķiet, ka nav skaistāku ceļu, ko braukt pavasarī, kad abas ceļmalas zied bāli rožainās kupenās.
Arī veco lauku māju krāšņākā rota ir tieši vecās ābeles. Tās var būt jau ar tukšiem vidiem, sagriezušās šķības un greizas, bet tās ir dzīvas šo māju liecinieces. Nesapratu un nekad nesapratīšu, kā var nozāģēt ziedošu ābeļdārzu, kā to savulaik izdarīja Burtniekos.
Agrāk mana profesionālā darbība bija saistīta ar augļu un dekoratīvo koku potēšanu. Es bieži vien sastopu savus kokus, tie noteikti vēl augs un ziedēs arī pēc manis.
Pēdējos gadus es tikai vācu ābeļziedus. Vai man nav žēl tos noplūkt? Man šķiet, ka dažus pavasarus ābeles ļoti pārcenšas ar ziedēšanu un ābolu briedināšanu. Tāpat daļu zaļo ābolu koks nomet pats, un rudenī vienmēr to ir par daudz. Esmu mēģinājusi taisīt hidrolātus no cukurīšu ziediem, no rudens svītrotajiem, bet tie nebija sevišķi izteiksmīgi. Esmu palikusi pie divām ogābelēm, no kurām iznāk vissmaržīgākie hidrolāti. Tā ir mana mīļā sarkanlapu ogābele un Sārdženta ābele. Abas ir varenskaistas ziedētājas, bet to mazie auglīši ziemā iepriecina zīdastes un citus putniņus.
Ābeļziedu lasīšanai ir bišu dūkšanas skaņa. Dažkārt nākas pagaidīt, lai bitīte paņem savu tiesu, un tad es noplūcu ziedus. Šim hidrolātam ir mierīga sanoša un nesteidzīga sajūta, piepildīta medus un putekšņu saldumu.
Jau senos laikos ābeļziedu ūdeni izmantoja skaistumkopšanā, to pat sauca par skaistuma ūdeni. Par to liecina arī planēta Venēra, kas pārvalda ābeles.
Ābeļziedu
hidrolāts:
- izplara mieru,
saskaņu un drošību,
- palīdz
atmodināt sievietē mātišķos instinktus,
- veicina
beznosacījuma mīlestības jūtas,
- dara stingru un
noturīgu sirdi pret destruktīvām
izpausmēm,
- drūmu domu
aizdzīšanai, mazina sadzīves ķibeles un samierina kašķīgus ģimenes locekļus,
- piemērots
maigai, jūtīgai un arī bērnu ādai,
- stimulē ādas
atjaunošanos un aktivizē vielmaiņu,
- atvēsina un
atsvaidzina pārkarsušu ādu,
- noder nogurušām
acīm, mazina tumšos lokus,
- mutes dobuma
skalošanai, ja iekaisusi gļotāda,
- matu kopšanai,
piedod tiem spīdumu.
Ir ticējums, ka zem ābelēm dzīvo vienradži. Ja zināt, kādu vecu ābeļdārzu, tad miglainā rītā var doties un sastapt vienradzi, kad tas mielojas ar saldiem un maģiskiem āboliem.
Bet latviešiem ir
savi buramvārdi:
"Riti, riti
rīta rasa,
Pār ābeļu
lapiņām;
Tā rit manis
augumiņš
Par ļautiņu
valodām."
Vībotne
( Artemisia vulgaris)
"Es esmu mīlestības sēkla, kas aizvien eksistē un var izaugt pēc tūkstošgadēm, pat ja esat attālinājušies no Dievišķās gaismas" - vībotnes vēstījums. Tā attīsta spēju domāt, ved apziņu uz harmoniju un nostiprina darba spējas. Palīdz iet uz priekšu, progresēt un pieņemt jauno apziņas stāvokli. Dod spēku iziet caur sāpīgiem procesiem un atlaist pagātni, atbrīvo no jebkādiem aizvainojumiem. Sniedz drošības sajūtu, izturību, pārliecību un līdzsvaru. Vībotnīte raisa domas par dzīves jēgu un mērķiem.
Vībotne izgaismo cilvēku no iekšienes, atbrīvo no tumšām enerģijām un sargā. Derīga pret noburšanu un acu apmānu. Liek zāļu talismanos pret zibens spērienu. Var lietot ka kvēpekli gan mājā, gan sētā. Viens no spēcīgākajiem augiem, kas attīra enerģijas lauku.
Pirtī lietots, tīra gaisu, veicina zemapziņu, palīdz pret bezmiegu un ļauj sapņot krāsainus sapņus. Dziedē ādas slimības, locītavu sāpes un reimatismu.
Lai bites justos stropā labi, tos tīra ar vībotņu slotiņām.
Vībotne ir Zemes un Uguns stihijas augs, planētas - Saturns, Venēra un Marss.
Vībotne kā garšviela noder pie zivīm. Rosina ēstgribu, uzlabo gremošanas sistēmas darbību. Vājiem, mazasinīgiem un nervoziem cilvēkiem ieteic dzert vībotņu tēju. Izmanto pret epilepsiju. Regulē menstruālo ciklu.
Cīnās ar baktērijām, sēnītēm un parazītiem.
Lai arī Latvijā ir 11 dažādas vībotņu sugas, aug visur, tomēr brīžiem jāpameklē teritorijas, kur tās ērti var savākt. Man sanāk daudz darboties ar šo augu, jo vībotņu hidrolāts ir ļoti iecienīts.
Tas labi noder:
- bērniem ātrāk
visu apgūt,
- sieviešu
veselībai un spēkam,
- iekaisušai un
alerģiskai ādai, sašaurina poras un mazina taukainību,
- mazina niezi
pēc kukaiņu kodumiem,
- kāju kopšanai,
ja pārlieku svīst un salst,
- kāju vanniņām
pie saaukstēšanās,
- mazina matu
taukošanos un blaugznas, veicina augšanu,
- tīra gaisu
telpās un rada nomierinošu atmosfēru.
Vībotni nelieto grūtniecības un zīdīšanas laikā. Uzmanīgi, ja ir astma.
"Peries,
Laimiņa,
Pirtiņā
Zelta slotām,
Sudraba
lapām!"
Riktējamies ar bīvoti, barpšķi, embuti, veipaļiem, vībaku, mājkārkliņu un lauka dieva kociņu! Pinam vainagos, liekam pušķos, atstājam pa kādam ceram sētā un pie pirts, lai vībonītei ir vieglāk parādīt dzīves īsto saldumu! Nometam "vecās drēbes", un drosmīgi dodamies uz priekšu!
Vīgrieze
(Filipendula ulmaria)
Tās esot radušās no jūras putām, kas apskaloja Afrodītes daiļo augumu. Krēmīgie ziedi ar medus un mandeļu pieder rožu dzimtai. Ūdens un Gaisa stihijas augs, planētas Venēra, Mēness un Jupiters.
Kad vīgrieži smaržo, tad esot gatavas zemenes un klāt siena laiks. Tātad visdarbīgākajā vasaras laikā. Vīgrieze ir pļavas karaliene, un ap Burtnieka ezeru tās aug sevišķi krāšņi. Ir ticējums, ka tur, kur aug vīgrieži, tur nemājo čūskas. Ar tām ir jābirstē stropi, tad bitītes labi dzīvojot. Vīgriezes lieliski darbojoties aizsardzības maģijā, un to lieto Laimes pieburšanas talismanos. Gatavots ir arī vīgriežu alus un vīns. Šobrīd populāri ir bezalkoholiskie dzērieni un sīrupi no vīgriezēm. Ābolu sula iegūst reibinošu aromātu, ja tajā ieliek 2-3 vīgriežu lapas un nedēļu nostādina. Vīgriezes labi palīdz, ja ir gremošanas trakta traucējumi. Lieto pret lieko ķermeņa masu un uzpūšanos, ūdens aiztures dēļ. Labi attīra no vielu maiņas atkritumu produktiem un urīnceļu iekaisumiem.
Var likt spilvenos un gultas maisā pret sāpēm un labākam miedziņam. Der pie vājiem, uztrauktiem un sāpošiem nerviem. Cilvēkiem, kas baiļojas par savu veselību, bet neko nedara tās labā.
Vīgrieze ir brīnišķīgs augs pirtiņā. Pavasarī uz lāvas liek lapas, vēlāk ziedus, tik jāatceras, ka tajos ir daudz sīku kukainīšu (jādod iespēja tiem savlaicīgi aizbēgt) un iztīrīt pirtiņu pēc tam arī nav viegli. Ziedi slotiņās un skrubīšos stiprina asinsvadu sieniņas, uzlabo vielmaiņu, mazina sāpes un muskuļu krampjus. Nomierina prātu, palīdz paskatīties uz lietām no citas puses un saprast dzīves galvenās vērības.
Tradicionāli izmanto pie saaukstēšanās un vīrusu infekcijām, sviedrē un pazemina temperatūru. Agrāk no vīgriežu lapām gatavoja aspirīnu.
Ziedi satur ēterisko eļļu, tāpēc arī hidrolāts sanāk salds un reibinošs.
Tas izmantojams:
- organisma
spēcināšanai.
- nervu
nomierināšanai un saldākam miedziņam,
- galvas, zobu un
locītavu sāpju mazināšanai,
- paplašina sirds
un galvas asinsvadus, veicina smadzeņu darbību,
- palēnina
sirdsdarbību un samazina asinsspiedienu,
- nobriedušas un
iekaisušas ādas kopšanai,
- mazina niezi,
arī pēc kukaiņu kodumiem,
- pret pinnēm un
akni,
- noder
pretcelulīta procedūrās,
- stiprina matu
saknes, veicina to augšanu,
- attīra gaisu
telpās un veido sirsnīgu atmosfēru tajā,
- lieto
kosmētisko līdzekļu izgatavošanai.
Nelieto, ja ir alerģija pret aspirīnu un astma, jo var sašaurināt elpceļus. Pie lielas svīšanas pārejas periodā. Grūtniecības un bērna zīdīšanas laikā.
Vīgriezi vēl pazīst ar nosaukumiem - Dieva koks, mātene, graizes zāle, mūžīgā jaunība, vedriekši, medonīca, vīdriži, vidzirkņi, vīrēksnis.
"Vīgriezīts
lielījās
Āboliņa meitu
ņemt.
Ņem, vīgriezi,
pura ņiedru,
Tā tev līdzi
līgojās."
Lietosim vīgriezīti! Atļausim tai lēnām noņemt mūsu dienas satraukumu, attīrīsim galvu no domām, kas joņo pa apli un ļausimies mierīgiem sapņiem, lai no rīta celtos ar skaidru galvu un darbīgu noskaņojumu.
Baltegle
(Abies alba, sibirica, balsamea, concolor)
Ja ejot pa mežu jūti, ka uzvēdī karameļu aromāts, tad zini, ka šī brīnišķā smarža rodas no balteglēm.
Burtnieku muižas parkā un mežā agrāk bija liels šo koku īpatsvars. Taču pēc vienas stipras vētras daudzas izgāzās un citas izzāģējās līdz. Izcirtumā bija iespēja sadīgt un izaugt jaunai baltegļu audzei. Bija izaugušas jau palielas balteglītes, kad atnāca sevišķi gudri jaunaudžu kopēji un visas izzāģēja - tās jau neesot īstas egles!
Kā lai atšķir? Balteglei skujas ir vienā plaknē, mīkstas un plakanas. Apakšpusē divas baltas strīpas. Otra pazīme - čiekuri ir uztupuši uz zara un vērsti uz augšu. Jūs nekad neatradīsiet veselu čiekuru zemē, jo tas sadalās un aizlido vējā, atstājot pie zara tik serdīti.
Baltegles ir iemīļotas kā Ziemassvētku eglītes podos, jo skujas neduras un ir ļoti smaržīgas.
Pie baltegles cilvēki meklē palīdzību, kad ir nomākti un iztukšoti. Koks ar savu labestību un maigumu atjauno izmisuša cilvēka harmoniju un sniedz dzīvotgribu.
Baltegles spēcīgais enerģētiskais potenciāls veicina dzīvības enerģijas pieaugumu, palīdz uzturēt veselumā miesu, garu un dvēseli. Piepilda ar pārliecību, stabilitāti un spēku, ļauj sasniegt mērķus, neiesaistoties cīņās un agresīvās rīcībās. Pārtrauc strīdus pašam ar sevi, ienesot gaismu, beznosacījuma mīlestību un paplašinot apziņu.
Tā māca būt mierā ar sevi un apkārtējiem.
Pateicoties antiseptiskajai un pretiekaisumu iedarbībai, baltegles sveķus un skujas izmanto pie reimatiskām un muskuļu sāpēm, urīnceļu iekaisumiem. Pušumu, brūču un plaisu dziedēšanai.
Ieteic, lai stiprinātu elpceļus un plaušas, atbrīvotos no klepus un krēpām. Palīdz pie bronhiālās astmas.
Regulē skābju- sārmu līdzsvaru organismā, var lietot pie anēmijas, vispārējā noguruma un vājuma.
Es kopš bērnības atceros, ka vecmāmiņa visur izmantoja kampareļļu. Tā esot neaizvietojama, cilvēkam šoka stāvoklī, ja ir sirds un asinsvadu nepietiekamība.
Lietojot baltegles preparātus, būtu labi atteikties no alkohola.
Tā ir zemes stihijas augs, panēta Saturns.
Baltegles
hidrolāts ir mans faforīts. To lieto:
- nogurušas un
netīras ādas kopšanai,
- krunku, grumbu
un ādas ļenganuma mazināšanai,
- visāda veida
brūcēm un pušumiem,
- noguruma un
sāpju mazināšanai,
- asinsspiediena,
sirdsritma un asinsrites normalizēšanai,
- antibakteriāls
līdzeklis pret sēnīšu un vīrusu infekcijām,
- kakla un mutes
dobuma skalošanai, aukstumpumpām,
- atjauno
iztukšotu dvēseli, sniedzot harmoniju un dzīvesprieku.
Šobrīd no skujeņiem vēl ir pieejami egļu, lapegļu un priežu hidrolāti.
Ja kāds zāģē vai apgriež baltegles, dodiet ziņu - 28606721. To enerģija varēs turpināt dzīvot citā veidā.Kadiķis
(Juniperus kommunis)
Kadiķis ir gaismas koks, atbrīvo no bailēm un visa tumšā. Tam piemīt spēcīgs sargājošs spēks. Paplašina apziņu un palīdz apzināties sevī Dievišķo spēku. Aktivizē mērķtiecību un paver ceļu uz viedumu.
Katras odziņas galā ir saskatāma krusta zīme. Kā tās izmantot?
Ogu izvilkums spirtā noder muskuļu un locītavu sāpju mazināšanai. Tam var noderēt arī kadiķogu tēja. Ogas uzlabo apetīti, uzveic nogurumu, cīnās ar vīrusiem. Tās pievieno ēdieniem un dzērieniem. Kadiķu ogu košļāšana novērš sliktu elpu un stiprina smaganas. Kadiķogu tūre tīra aknas un atbrīvo no iekaisumiem.
Jauno dzinumu tēja noder kā vitamīnu dzēriens un asinstīrītājs. Bet kāju vanniņas no kadiķa skujām novērš pietūkumu.
Kadiķa zariņi ir populāri kvēpeklīši mājas attītīšanai, īpaši slimošanas laikā.
Pirtsslotas attīra telpu un domas. Vairo enerģiju un labi sazemē.
Dažādām vainām palīdz maltas kadiķa skujas ar medu un smiltsērkšķu eļļu.
No kadiķa koksnes darina mājsaimniecības priekšmetus un rotas. Arī es labprāt nēsāju kadiķa auskarus, tie ir tik viegli un silti!
Šogad kadiķu hidrolātu gatavoju vēlu rudenī. Tas sanāca spēcīgs un aromātisks.
Hidrolāts noderēs
enerģētisko sablīvējumu likvidēšanai.
- Taukainas ādas
tīrīšanai, nodrošinot svaigumu un tonusu.
- Dziedē ekzēmu,
akni un psoriāzi.
- Telpas
dezinficēšanai un enerģētiskai tīrīšanai.
- Inhalācijām pie
saaukstēšanās slimībām.
- Mutes dobuma
skalošanai.
- Matu
spēcināšanai, pret blaugznām.
- Palīdz
atjaunoties pēc slimošanas, garīga un fiziska noguruma.
Uzmanīgi grūtniecēm!
Kadiķis papildina Auna dzīvības enerģiju, uzlabo elpceļu veselību.
"Lai bij
laiks, kāds būdams.
Es kadega ēniņā:
Kadegam,
sērmokšļam,
Krustiņš ogas
gsliņā."
Priede
(Pinus sylvestris)
Saules koks- viens no spēcīgākajiem kokiem, kas ar dziļi augošo sakņu sistēmu, iegūst zemes dzīļu spēku kuru savieno ar kosmiskās telpas ēterisko lauku. Savieno cilvēka sirdī zemes un debesu enerģijas, pašam paliekot stingri uz zemes. Garās skujas uztver daudz Saules enerģijas, tādēļ biostrāvojums ir sildošs un aktīvs. Priedei ir pozitīva, aizsargājoša, dzīvinoša un prieku radoša enerģija. Māca cilvēkiem cienīt sevi. Apskaidro prātu un attīsta intelektu. Tā rūpējas par dzīvības enerģijas stāvokli, papildinot to. Attīra sirdi un dvēseli no negatīvām ietekmēm. Taču priede pieprasa īstu cilvēka draudzību, ar to jāsarunājas un jāmīl.
Pastaiga priežu mežā paaugstina organisma tonusu un vienlaicīgi nomierina. Rosina pārdomas, vairo gribasspēku un ticību savām spējām. Priede paceļ augstāk- pāri ikdienišķajam.
Savu priežu hidrolātu gatavoju no kalnu priežu skujām un dzinumiem. Man ir tāds , pašas stādīts, dzīvžogs, kas labi pasargā pagalmu un pirtiņu no vējiem un svešiem acu skatieniem. Katrs pavasaris nāk priežu pumpuru lasīšanu un dzelteno putekšņu vākšanu. Čiekurus iemīļojis dzenis, kas savu kalvi ierīkojis ozola zarā, pašā sētsvidū. Tādēļ ziemā mums no ozoliem birst čiekuri. Arī lauka irbīšu bariņš ļoti ērti jūtas priedīšu aizsegā.
- Priežu skuju
aromāts palielina plaušu dzīvības tilpumu.
- Labvēlīgi
ietekmē nervu sistēmu, nomierina un noņem saspringumu.
- Stiprina atmiņu
un koncentrēšanās spējas, var palīdzēt demences slimniekiem.
- Veicina
asinsriti un pazemina asinsspiedienu.
- Mazina ādas
iekaisumus un psoriāzi.
- Var lietot
inhalācijām, šķīdina gļotas.
- Maziem bērniem
iemasē muguriņā, krūtīs un pēdiņās, ja ir saaukstējušies.
- Mutes dobuma
skalošanai, smaganu stiprināšanai un paradontozes mazināšanai.
- Pret pārmērīgu
svīšanu.
- Stiprina un baro
matu saknes, samazina blaugznas.
- Dezinficē gaisu
telpās.
- Pirtiņā palīdz
tikt galā ar slimību, atjauno atjauno garīgos un fiziskos spēkus. Paaugstina
organisma tonusu un imunitāti. Mazina locītavu un muskuļu sāpes.
"Kur
brauksiet, medņa bērni,
Vāģīšos sasēduši?
Brauksim priežu
siliņā,
Sīkajās
priedītēs."