Ozola ziedēšana 💚
Starp ievām, plūmēm, ķiršiem un ābelēm ir vēl kāds ziedētājs. Liels un varens, dižs un apjūsmots.
Jau vairākas dienas vēroju , cik glīti un pareizi zaru galos izkārtojas ozola lapiņas. Zem lapu kupoliņa kā medūzu vai astoņkāju taustekļi nokarājas zaļas spurdzes. Pēc dienas tās jau mētājas pa zemi, ozolam nevajadzīgas. Saprotu, ka tie ir vīrišķie ziedi, kas putekšņus palaiduši un savu misiju izpildījuši, var mierīgi kļūt par pīšļiem. Mani izaicina sievišķie ziedi. Ņemu trepes un kāpju skatīties. Pirms tam vēl in ternetā paskatījos, ko meklēt. Esot rozā ziedi. Nu nav, nav manā ozolā nekā tāda. Brilles ar nepaņēmu, saskatīt grūti, bet man šķiet, ka tajos lapu pušķīšos, kur nekarājas spurdzes, ir tādas zaļi caurspīdīgas ūsiņas. Vai tās būtu drīksnas? Bez ziedlapām, bez kauslapām, bez smaržas, bez krāsas? Vai tā var būt? Vai es tiešām pareizos ziedus atradu?
Bez vilināšanas un izrādīšanās, klusi un absolūti nemanāmi zied ozols. Un te nu tu jūti to spēku, to paļaušanos uz sevi un vēju. Sanāks. Es vēl vērošu kā piedzimst un nobriezt zīle. Tāda nopietna sēkla, ko vējš tālu neaizpūtīs. Par ceļabiedru būs jāņem sīlis, vāvere un peles. Bet tās, kuras apēdīs stirnas un mežacūkas, būs kā barters pret mēslu čupiņu. Zem maniem ozoliem visu ziemu birst čiekuri. Tās nav kāda starpsugu eksperimenta sekas. Dzenis iekārtojis priežu čiekuru kalvi ozola zarā.
Drīz ziedēs arī priedes, vai esi to vērojis un izbaudījis? To brīdi,kad kailas meitenes vāc priežu putekšņus?
Man gan nav skaidrs, no kuriem ozola ziediem gatavo Baha ziedu esences, bet es noteikti hidrolātu no ziediem negatavošu. Man ir ozola lapu hidrolāts, kas nomierina un dod pozitīvu enerģiju, lai mēs būtu stipri, pašpietiekami un nelokāmi kā ozoli.