Pieneņu ziedēšana💛
Latviju ir pārņēmis dzeltenums. Rapšu un pieneņu dzeltenums. Tik košs, ka acis jāpiemiedz, lai neapžilbina.
Par rapšiem es neko daudz nezinu. Bet tos miglo, iet bojā bites un kukaiņi. Es rapšos bildēties nebrienu.
Pienenes gan es mīlu. Bērnībā uzlikām pieneņu vainadziņu, un bijām priceses ar zelta kroni. Taisījām rokassprādzes un gredzenus. Kā burvju mākslinieki mācējām saskruļļot pieneņu kātiņus, kad tos ieliekām aukstā ūdenī. Ar pieneņu galviņām varēja šaut tālumā un izgreznot smilšu kūkas. Vēroju kā trusis noēd pienenes ziedu ar visu kātu un nemaz nesaviebjas. Un piensulas tetovējumi uz rokām un kājām....
Vai zināji, ka pienenēm piemīt burvju spējas? Drīz pēc ziedēšanas, notiek pārvērtība. Dzelteno ziedu vietā no rīta atveras baltu pūku galviņas. Tu iebrien pļavā, izvēlies vislielāko un ļoti uzmanīgi noplūc to. Tad ar lūpām maigi pieskaries pūkainajai galviņai, un iečuksti savu vēlēšanos pašā viducī. Dziļi ievelc gaisu un pūt... Uztici savus sapņus vējam un mazajiem lidoņiem. Kāda sēkla nokritīs pavisam tuvu, bet kādu paķers vējš, un tu pat neredzēsi, kur tā nosēžas. Kāds sapnis piepildīsies drīz, bet kāds tevi pārsteigs, kad to nemaz vsirs negaidīsi.
Es ņemu savu lielo grozu, un saules pielietā dienā, eju lasīt pienenes. Es ieskatos katram ziediņam acīs pirms noplūkšanas, un tas mani apzīmogo ar pieneņu tinti un ziedputekšņiem. Pieneņu smarža nav uzbāzīga, taču tā labi piesaista bites un mazus kukainīšus. Pienenes paņem ar savu silto krāsu, un kad man ziemā būs auksti un drūmi, es atsaukšu atmiņā zeltaino pieneņu pļavu, un man sirdī ielīs saules siltums.
Man šķiet, ka aktīvajiem pieneņu nīdējiem, kas uzbrūk katrai pienenei ideālajā zālienā, patiesībā pietrūkst iekšējās saules.
Pienenes taktika attaisnojas. Ar siltu smaidu ,atvērtu sirdi un vienkāršību var panākt, ka visa zeme ir mazu saulīšu piepildīta.
Mazo puķīšu misija ir atbrīvot mūs no negatīvas enerģijas, dziedēt no aizvainojumiem un piepildīt ar nesavtīgu mīlestību.