Driģene
(Hidscyamus nigre)
Man vasarā iznāca negaidīta sastapšanās ar augu, kuru nebiju redzējusi vairākus desmitus gadu. Pazinu uzreiz un ļoti nopriecājos. Tā pati bija izaugusi pie pamestu garāžu sienas. Tagad ir vairāk laika, lai iepazītos ar šo augu.
Izsenis pazīstama ar uzbudinošo iedarbību, tā saukta par trakuma zāli. Arī par velna zāli, jodeni, sātana aci, dridzi, trako rāceni, Jupitera pupu un labdarīti.
Driģene daudzu tautu kultūrā ir maģisks augs. Lai izsauktu lietu, burvji metuši driģenes ūdenī. To plaši lietoja mīlas burvībās. Driģenes uz plikas miesa veicina mīlēšanos. Viduslaikos driģenes ir bijušas raganu "lidošanas smēru" sastāvdaļa. Ar smaržu apbūra garus un ierosināja gaišredzību. Miegs nenāks, ja kājas vannos driģeņu novārījumā. Tās lietojuši, lai veicinātu dzemdības un pārciestu vārgumu pēc tām. Latvieši driģenes likuši gultās zem matračiem, lai nebūtu blusas. Bērniem gan piekodinājuši, lai tās neaiztiek, jo citādi būs "kā driģenes saēdies".
Tās aktivizē iekšējo svēto uguni, lai atbilstu augstākām Visuma svārstībām.
Driģene ir ĻOTI INDĪGS augs, tās sēklas var nonāvēt pat dažu stundu laikā. Ārstniecībā gatavo narkotiskus preparātus. Driģeņu eļļa remdē sāpes, to lieto pret radikulītu, artrītu, neirītu un podagru. Driģeņu lapas derīgas pret kaulu sāpēm, pampumu un audzēju.
Savvaļā augot gar ēkām, trūdainās vietās, kur saule un aizvējš.
"Baudat svešļaudis,
Mūs
darbiņu!
Gan
liku dillītes,
Gan
sinepītes;
Vēl
pieci nabagi
Driģenes
grūda."