Saules Rasa - ZIEDŪDEŅU STĀSTI

Paparde

Wed, 05 Nov 2025 08:47:00 +0000

Mūsu mērenajā joslā papardes sastopamas tikai kā lakstaugi, taču kopā ar kosām tās ir vissenākie sauszemes augi, kas izdzīvojuši līdz mūsdienām. Senākie nosaukumi ir papāršķīte, papērksne, paparīte un šiem līdzīgie arī vīriešu dzimtē.

Visbiežāk mēs zinām, ka ar papardēm pildīja cisu maisus, kas labi mazināja kaulu un reimatisma sāpes pēc smaga darba. Labam naktsmieram un jaukiem sapņiem noder paladziņš no papardēm. Tik jāļauj, lai kukainīši, kas dzīvo papardēs, aiziet prom. Citādi rāpuļi traucēs miegu, to es no savas pieredzes varu piebilst. Ja sāk rasties dzirdes problēmas, tad ieteic gulēt uz paparžu spilventiņa, ik pa pāris nedēļām atjaunojot pildījumu. Paparžu paladziņu klāj pirtiņā uz lāvas un maigi glāsta ar paparžu slotiņu, kas dziedē brūces un atjauno organismu. Papardei piedēvē aizsardzības spējas, tā piesaistot arī veiksmi un bagātību. Piepilda vēlmes un dod mūžīgu jaunību.

Ja žāvētas papardes met uz karstām oglēm, varot izdzīt ļaunos garus, bet ārpus telpām, paparžu dūmi izsauc lietu, kā arī aizbaida čūskas.

Ir ticējums, ka ka iekožoties pirmajā pavasara lapā, uz gadu tiek pasargāts no zobu sāpēm. Bet šo lapu, nēsājot pie sevis kā amuletu, vienmēr veiksies. Neredzamību var iegūt, apbārstoties ar paparžu sporām.

Lai blusas iznīdētu no mājas var izkaisīt grīdas ar papardēm, bet dārzā tās nepatiks gliemežiem. Paparžu alkohola uzlējums noder salstošu pēdu ierīvēšanai. Vēl viena ļoti laba paparžu pielietošana ir pārgājienos. Lai produkti ilgāk saglabātos svaigi, to ievīsta paparžu lapās.

Papardes ir Gaisa augi, un planēta Merkurs. Bet īpašas attiecības tai ir ar zvaigznes Siriusa enerģiju. Papardes ir enerģētiski dīvains un jūtīgs augs. Tās pat neaugot dažu cilvēku klātbūtnē.
Papardes hidrolāts:
- varētu neitralizēt negatīvās enerģijas un vibrācijas
- harmonizēt lauku un piesaistīt pozitīvo enerģiju,
- palīdzēt mīlestības enerģijas plūsmai, kas nes laimi , dod spēku un veiksmi
- dziedē brūces, mazina reimatisma un kaulu sāpes,
- atbaida blusas un gliemežus (tas gan vēl jāizmēģina).

Uzmanīgi, grūtniecēm un maziem bērniem. Nelieto iekšķīgi!

"Visas puķes noziedēja,
Papardīte vien nezied;
Tā ziedēja Jāņa nakti,
Zelta miglu miglodama."

Margrietiņas

Sat, 30 Aug 2025 10:56:00 +0000

(Leucanthemum vulgare)

Esmu vērīga pļavu pētītāja. Zinu, kas aug manās un kaimiņmāju pļavās. Braucot ar mašīnu, acis vēro pļavas un grāvmales. Šogad man vislielāko pārsteigumu sagādāja pļava, kas stiepjas apmēram 2km garumā gar Burtnieku ozolu aleju. Ap Jāņu laiku tā kļuva balta un viļņojās vējā kā putojoša jūra. Sākumā nodomāju, ka tur sazēlušas zirgkumelītes,bet pieejot tuvāk, man tiešām mute palika vaļā. MARGRIETIŅAS!

Un ne šādas tādas, bet leknas, stingriem kātiem un lieliem ziediem. Par to laikam jāpateicas zosu bariem, kas pavasarī ļoti iecienījušas šo pļavu. Kā tas var būt, ka tieši šogad viss lielais lauks pieaudzis ar pīpenēm? Arī es tajā iebridu un pazaudējos. Tā margrietas es nekad neesmu griezusi! Jūs jau zināt, ko es ar tām izdarīju. Jā, šogad man ir arī margrietiņu hidrolāts.

To var izmantot:

- Ādas kopšanai, ja ir izsitumiun ekzēmas,

- Dziedē brūces, čūlas un apdegumus,

- Galvas sāpju mazināšanai,

- Nervu sistēmas darbības normalizēšanai,

- Acu kopšanai, var likt kā kompreses,

- Niezes mazināšanai pēc kukaiņu un nātru dzēlieniem,

- Mutes dobuma skalošanai pie asiņošanas,

- Kompreses uz aukstumpumpām,

- Lieto pie saaukstēšanās un plaušu slimībām (bronhīts, astma, tuberkuloze),

- Skalošanas līdzeklis ginekoloģisku un urīnceļu iekaisumu gadījumos.

Margrietiņas planēta ir Venēra, bet stihija - ūdens.

Katrs ir zīlējis -mīl vai nemīl, bet margrietiņa mudina padomāt par sevi. Atrast laiku atpūtai un nodarbēm, kas sagādā prieku. Lasi, meditē un rūpējies par ziediem! Tas atbrīvos no spriedzes un ļaus mierīgāk novērtēt situāciju. Ja spēki ir izsīkuši, ļauj par sevi parūpēties, arī eņģeļiem. Jo tikai atslābinoties, ir iespējams koncenrēties uz galveno.

Ja margrietiņas ziedu nēsā sev līdz, tad drīzumā atnāks mīlestība.

Ja jau mīlestība iet caur vēderu, tad šo augu var izmantot arī virtuvē. Jaunās pīpeņu lapiņas varot likt salātos, bet ziedpumpurus marinē kā kaperus.

Ļoti vērtīga grietiņu īpašība ir tā ka, ka spēj samazināt augsnes piesārņojumu ar smagajiem metāliem un naftas produktiem.

Krāsojot dziju ar govmīžām, iegūst dzeltenus, oranžus un brūnus toņus.

Ir arī ļoti skaista pasaka par feju un ganiņu, kurā feja visa iztecēja asarās, un kur tās nokrita, izauga margrietiņas.

Dārznieka dīvainā matemātika 🍀

Fri, 11 Jul 2025 10:04:00 +0000

Šonakt aizdomājos par to, ko man matemātikā ir iemācījuši skolā un vai tā patiešām darbojas.

Sākšu ar visvienkāršākajām darbībām.

Saskaitīšana - tā nedarbojas nemaz. Dārznieks noteikti ir tās profesijas pārstāvis, kas galīgi nemāk saskaitīt. Mēs noteikti neskaitām stundas, soļus un darbības, ko veicam. Dārznieks nevar arī plānot, viņš var tikai cerēt. Jo tikko kā tu sāc ko skaitīt, iestājas atņemšanas darbības.

Esmu sapratusi, ka atņemšana sākas ar “no” - nokalst, novīst, nopūst, nolūzt, nokrīt, nogrūž, nosalst un nopērk. Bet kas tad tas? Ja notiek kāda no šīm darbībām - patiesībā tev paliek vairāk! Atbrīvojas vieta, kur iestādīt kādu citu augu,. Ja nopērk, tev atkal ir vairāk maciņā un tajā pašā brīdī sākas cita darbība - ar “no” - nodoklis. Bet vai tā ir atņemšana vai dalīšana, īsti nevar saprast.

Nu dalīšana ir visinteresantāka darbība. To es māku vislabāk. Sadalīt ziemcietes. Es dalu, atdalu un atdodu, bet man nepaliek mazāk. Kā tas var būt, kā to matemātika var izskaidrot? Katra atdalītā daļa atkal savairojas. Bet ir daži izņēmumi - ja tu ik pa laiciņam nesadali - augs aiziet bojā, jo viņam vajag lai to dalītu. Un tad jau iznāk, ka no manas dalīšanas - citu dārzos augi ir savairojušies. Vai tā varētu būt reizināšana?

Es savā dārzā redzu, ka ir augi, kas ir sareizinājušies paši. Piemēram, Āzijas saulpurene ar Eiropas saulpureni, un mums tagad pašiem ir sava - Eirāzijas saulpurene. Krauklenei ar sarkanām ogām ir sareizinājušies bērni ar baltām ogām.Bet varbūt notikusi citādāka sadalīšanās?

Vēl nekādas kārtības nav ar atņemšanu. Jo vairāk noņem ziedus, piemēram, samtenēm un kliņģerītēm, jo vairāk tās zied. Tātad atņemot tomēr notiek pavairošanās.

Vēl es atcerējos par kvadrātsaknes izvilkšanu. Esmu savā dzīvē redzējusi tik daudz sakņu! Pārsvarā tas ir bārkšsaknes, mietsaknes, resnas un smalkas. Ēdamas un neēdamas. Tomēr esmu redzējusi arī kvadrātsaknes! Ja kvadrātainā podā pārāk ilgi kāds augs ir audzis un nav laicīgi pārstādīts, lūk, pavisam īsta kvadrātsakne!

Citas darbības neatceros un procentus mēs nerēķinām. Mēs mēram attiecības korķīšos, spaiņos un ķerrās.

Un tagad es galīgi vairs nesaprotu, vai māku vai nemāku rēķināt.

Ābeles ziedēšana 🌸

Fri, 11 Jul 2025 09:55:00 +0000

Ābeles ir mani koki. Tajās var tik ērti sēdēt un izvairīties no dārza darbiem, vismaz tā šķita bērnībā. Nekas nevar būt skaistāks par ziedošu ābeli! Labi, ka ābeles ir baltas un visu nokrāsu rozā toņos. Pret zilajām debesīm tās ir kā mākoņi uz zemes. Es iekāpju šajā mākonī, un mani pārņem dīvainas sajūtas. Sākumā aizžņaudzas kakls, un tad asaras sāk birt kā pupas. Tas nav žēlums par ziediem ko noplūcu, jo ābelei būs mazāk jānopūlas ar ābolu briedināšanu. Tas ir kauns ābeles priekšā par to, ka tieši vakar atkal biju to nodevusi. Es nonicināju pēdējos, ziemu pārcietušos , mazos ābolīšus. Ar kāru aci noskatījos uz mango un ananāsiem, un nopirku banānus. Tā tas nav vienmēr, kamēr ir pašu vai draugu audzēti āboli, es ļoti labprāt ēdu tos. Bet tomēr, cik ļoti bieži mēs nenovērtējam savas zemes augļus. Tālajā zemē Bali man gadījās piedzīvot, ka vietējie iedzīvotāji bija izvēlējušies tieši ābolus un arī citus augļus, lai uznestu tos tūkstošpakāpienu kalnā, kur templī tos priesteri svētīja. Arī es tiku apdāvināta ar šādu svētību saņēmušu augli, jo mums nav lemts spert kāju šai svētajā vietā. Ābeles šai zemē neaug, un katrs ābolītis, rūpīgi iepakots ,stāv veikala augstākajos plauktos. Tātad - ļoti dārgs. Nez no kuras zemes nācis? Mūsu paskarbajā klimatā izaug visaromātiskākie.

Kurā brīdī mēs zaudējam sapņus, kas saistīti ar mūsu zemi? Tās svešās zemes gan vilina, gan aicina, gan arī viļ. Un mēs sapņojam par siltajām un tālajām zemēm.

Ābeles ziedi ir sapņi par saviem bērniem-āboliem. Tiem ābele atdod visus spēkus. Tik daudz, ka nākamajā gadā nav spēka ziedēšanai. Gadās, ka pēc pārbagātas ražas, ābele pat aiziet bojā. Arī mēs savus sapņus atdodam saviem bērniem. Tas ir mantojums, ko viņi saņem piedzimstot. Mūsu sapņus par laimi, par mīlestību, par prieku, par piedzīvojumiem, par baudām, par dzīvi. Arī mēs visi esam saņēmuši šos sapņus no saviem vecākiem. Tā sapņi ir atceļojuši pie mums no aizlaikiem, un sapņiem ir jāturpinās, nedrīkst pārtrūkt sapņotāju ķēdīte. Šobrīd ir laiks, kuru daudzi uzskata par nepiemērotu bērnu radīšanai. Mani vecāki ir dzimuši kara laikā. Kādus miera sapņus viņu vecāki sapņoja? Tai gadā, kad mēs visi kopā sapņojām lielo sapni par Brīvibu, piedzima mans vecākais dēls. Ir atkal jaunu sapņu laiks. Kādi tie ir? Kad tie piepildīsies? Sapņosim visi kopā, un sapiepildīsies!

Ābeļziedu hidrolāts atraisa mātišķas enerģijas - izplata mieru, rod saskaņu un drošību. Dod drosmi sapņot.

Ozola ziedēšana 💚

Fri, 11 Jul 2025 09:51:00 +0000

Starp ievām, plūmēm, ķiršiem un ābelēm ir vēl kāds ziedētājs. Liels un varens, dižs un apjūsmots.

Jau vairākas dienas vēroju , cik glīti un pareizi zaru galos izkārtojas ozola lapiņas. Zem lapu kupoliņa kā medūzu vai astoņkāju taustekļi nokarājas zaļas spurdzes. Pēc dienas tās jau mētājas pa zemi, ozolam nevajadzīgas. Saprotu, ka tie ir vīrišķie ziedi, kas putekšņus palaiduši un savu misiju izpildījuši, var mierīgi kļūt par pīšļiem. Mani izaicina sievišķie ziedi. Ņemu trepes un kāpju skatīties. Pirms tam vēl in ternetā paskatījos, ko meklēt. Esot rozā ziedi. Nu nav, nav manā ozolā nekā tāda. Brilles ar nepaņēmu, saskatīt grūti, bet man šķiet, ka tajos lapu pušķīšos, kur nekarājas spurdzes, ir tādas zaļi caurspīdīgas ūsiņas. Vai tās būtu drīksnas? Bez ziedlapām, bez kauslapām, bez smaržas, bez krāsas? Vai tā var būt? Vai es tiešām pareizos ziedus atradu?

Bez vilināšanas un izrādīšanās, klusi un absolūti nemanāmi zied ozols. Un te nu tu jūti to spēku, to paļaušanos uz sevi un vēju. Sanāks. Es vēl vērošu kā piedzimst un nobriezt zīle. Tāda nopietna sēkla, ko vējš tālu neaizpūtīs. Par ceļabiedru būs jāņem sīlis, vāvere un peles. Bet tās, kuras apēdīs stirnas un mežacūkas, būs kā barters pret mēslu čupiņu. Zem maniem ozoliem visu ziemu birst čiekuri. Tās nav kāda starpsugu eksperimenta sekas. Dzenis iekārtojis priežu čiekuru kalvi ozola zarā.

Drīz ziedēs arī priedes, vai esi to vērojis un izbaudījis? To brīdi,kad kailas meitenes vāc priežu putekšņus?

Man gan nav skaidrs, no kuriem ozola ziediem gatavo Baha ziedu esences, bet es noteikti hidrolātu no ziediem negatavošu. Man ir ozola lapu hidrolāts, kas nomierina un dod pozitīvu enerģiju, lai mēs būtu stipri, pašpietiekami un nelokāmi kā ozoli.

Pieneņu ziedēšana💛

Fri, 11 Jul 2025 09:45:00 +0000

Latviju ir pārņēmis dzeltenums. Rapšu un pieneņu dzeltenums. Tik košs, ka acis jāpiemiedz, lai neapžilbina.

Par rapšiem es neko daudz nezinu. Bet tos miglo, iet bojā bites un kukaiņi. Es rapšos bildēties nebrienu.

Pienenes gan es mīlu. Bērnībā uzlikām pieneņu vainadziņu, un bijām priceses ar zelta kroni. Taisījām rokassprādzes un gredzenus. Kā burvju mākslinieki mācējām saskruļļot pieneņu kātiņus, kad tos ieliekām aukstā ūdenī. Ar pieneņu galviņām varēja šaut tālumā un izgreznot smilšu kūkas. Vēroju kā trusis noēd pienenes ziedu ar visu kātu un nemaz nesaviebjas. Un piensulas tetovējumi uz rokām un kājām....

Vai zināji, ka pienenēm piemīt burvju spējas? Drīz pēc ziedēšanas, notiek pārvērtība. Dzelteno ziedu vietā no rīta atveras baltu pūku galviņas. Tu iebrien pļavā, izvēlies vislielāko un ļoti uzmanīgi noplūc to. Tad ar lūpām maigi pieskaries pūkainajai galviņai, un iečuksti savu vēlēšanos pašā viducī. Dziļi ievelc gaisu un pūt... Uztici savus sapņus vējam un mazajiem lidoņiem. Kāda sēkla nokritīs pavisam tuvu, bet kādu paķers vējš, un tu pat neredzēsi, kur tā nosēžas. Kāds sapnis piepildīsies drīz, bet kāds tevi pārsteigs, kad to nemaz vsirs negaidīsi.

Es ņemu savu lielo grozu, un saules pielietā dienā, eju lasīt pienenes. Es ieskatos katram ziediņam acīs pirms noplūkšanas, un tas mani apzīmogo ar pieneņu tinti un ziedputekšņiem. Pieneņu smarža nav uzbāzīga, taču tā labi piesaista bites un mazus kukainīšus. Pienenes paņem ar savu silto krāsu, un kad man ziemā būs auksti un drūmi, es atsaukšu atmiņā zeltaino pieneņu pļavu, un man sirdī ielīs saules siltums.

Man šķiet, ka aktīvajiem pieneņu nīdējiem, kas uzbrūk katrai pienenei ideālajā zālienā, patiesībā pietrūkst iekšējās saules.

Pienenes taktika attaisnojas. Ar siltu smaidu ,atvērtu sirdi un vienkāršību var panākt, ka visa zeme ir mazu saulīšu piepildīta.

Mazo puķīšu misija ir atbrīvot mūs no negatīvas enerģijas, dziedēt no aizvainojumiem un piepildīt ar nesavtīgu mīlestību.

Ievas ziedēšanas taktika 🤍

Fri, 11 Jul 2025 09:32:00 +0000

Šodien daudzas stundas pavadīju lasot ievu ziedus un man nebija žēl tos plūkt. Es vēroju, salīdzināju un manā galvā neviļus salikās teikumi. Tie ziedēšanas apjomi, kas tieši šobrīd norisinās dabā, nav ar cilvēka prātu aptverami. Katrs zieds atplaukst tikai ar vienu nolūku - apputeksnēties, radīt sēklas un turpināt savu sugu.

Ieva savus apputeksnētājus paņem ar smaržu un massu. Katrs perfektais pieclapu ziediņš sakārtots 10-20 ziedu ķekarā, uz katra zara ķekaru ķekari un visā kokā neskaitāmi tūkstoši ziedu! Un visos Gaujas līčos - ne saskaitīt! Katrs mazais ziediņš veido dažādas smaržu molekulas, bet visi kopā - tas ir spēks! Ieva smaržo, reibina un vilina. Lakstu gailis dzied neatņemdamies visu nakti. Ievām vajadzētu būt pilnām ar kukaiņiem apputeksnētājiem, bet nav. Vakaros sastopu vien kādu odu un mazus, zaļus tārpiņus. Tad kam šī izrādīšanās? Varbūt kukaiņi zaudējuši ožu, vai arī sen jau visi noindēti... Un ogu raža ar tāda stipri nabadzīga. Man rādās, ka ievu ziedēšanas taktika lāgā nestrādā, taču tās katru gadu spītīgi turpina savu bagātīgo ziedēšanu.

Ja tautas dziesmās ievu baltums tiek salīdzināts ar meitas tikumu, tad šodienas acīm skatoties, ievai varētu piedēvēt pavisam citas īpašības. Ievas reibinošā smarža ir kā izmisis sauciens pēc uzmanības. Ieva ir saposusies, uzkrāsojusies un sasmaržojusies - gatava savai misijai. Kas viņu ieraudzīs? Varbūt nakts tauriņš, bet tam jau nav nopietnu nolūku. Vai aiz ārējā skaistuma dvēselīti nevar pamanīt?

Būsim godīgas, un atbildēsim sev - kam mēs pucējamies un izrādāmies? Ja mēs dzīvotu vienas un mežā, kam vispār vajadzētu pieaudzētus nagus, skropstas un matus, kam mirguļojošas kleitas un augstu papēžu kurpes? Teiksim, ka daram to sevis pēc?

Bet kas mums patīk labāk - gala rezultāts vai process? Vai nav tā, ka mēs izbaudam to, ka mūs apčubina, izmasē, nokrāso un galvenais, pievērš nedalītu uzmanību. Tas ir tik patīkami un sievišķīgi, un ļoti saprotami. Neko daudz jau mums nevajag. Tā nu mēs, ievas gaidām un vilinām savu kukainīti, kas mums skatīsies cieši acīs, apčubinās un samīļos.

Man ir tapis reibinošs ievziedu hidrolāts, kas vairo sievišķo intuīciju un gudrību. Palīdz piedot, visvairāk jau sev. Līdzsvaro cilvēku savstarpējās attiecības un palīdz labāk saprast vienam otru

Augu aprakstu saraksts 📖

Fri, 11 Jul 2025 07:15:00 +0000

Lai vieglāk sameklēt sev interesējošā auga aprakstu, spied uz auga nosaukuma.

Skujkoki: Baltegle / Egle / Kadiķis / Lapegle / Priede / Tūja

Lapkoki: Apse / Āmulis / Bērzs / Ieva / Lazda / Liepa / Ozols / Papele/ Pūpols / Valrieksts / Vītols

Ogukoki: Aiva / Aronija / Ābeļziedi / Cidonija/ Citronliāna / Dzeloņplūme / Ķirsis / Pīlādzis / Plūškoks / Smiltsērkšķis / Vīnoga

Pļava: Asinszāle / Baltā panātre / Biškrēsliņš / Dzeltenā zeltgalvīte / Gaiļbiksīte / Gārsa / Ilzīte / Kalme / Māllēpe / Pelašķis / Vībotne / Vīgrieze / Zirgskābene

Dārzs: Fitolaka / Kliņģerīte / Kumelīte / Kaķumētra / Lakači / Mārdadzis / Monarda / Pelargonija / Raspodiņš / Rūta / Tauksakne / Vērmele

Garšaugi: Baziliks / Estragons / Izops / Krastkaņepe / Piparmētra / Rozmarīns / Raudene / Pūķgalve / Timiāns / Melisa / Sīpols

Nezāles: Dadzis / Driģene / Efeju sētložņa / Kosa / Mārpuķīte / Nātre / Sīkziedu sīkgalve / Strutene / Tīruma naudulis

Mežs: Avene / Maijpuķīte

Citzemnieki: Apelsīns / Citronverbēna / Citronzāle / Eikalipts

Ābeļziedu hidrolāts

Thu, 10 Jul 2025 16:00:00 +0000

(Malus sargentii un Malus baccata)

Ābeles ir mani koki. Ar tām savā dzīvē esmu sadarbojusies visciešāk. Bērnībā mums bija dārziņs Valmieras pilsētā, kurā jau auga lielas ābeles. Mēs ar brāli rāpāmies vecajos kokos un spēlējām savas spēles. Mamma lejā rājās, ka neravējam savas dobes vai nelasām kādas ogas, bet ābeļu zaros bija tik labi!

Es nezinu, vai tā bija kāda mode un kas to stādīja, bet ceļi no Valmieras uz Cēsīm un Mazsalacu ir apstādi ar ābelēm. Man šķiet, ka nav skaistāku ceļu, ko braukt pavasarī, kad abas ceļmalas zied bāli rožainās kupenās.

Arī veco lauku māju krāšņākā rota ir tieši vecās ābeles. Tās var būt jau ar tukšiem vidiem, sagriezušās šķības un greizas, bet tās ir dzīvas šo māju liecinieces. Nesapratu un nekad nesapratīšu, kā var nozāģēt ziedošu ābeļdārzu, kā to savulaik izdarīja Burtniekos.

Agrāk mana profesionālā darbība bija saistīta ar augļu un dekoratīvo koku potēšanu. Es bieži vien sastopu savus kokus, tie noteikti vēl augs un ziedēs arī pēc manis.

Pēdējos gadus es tikai vācu ābeļziedus. Vai man nav žēl tos noplūkt? Man šķiet, ka dažus pavasarus ābeles ļoti pārcenšas ar ziedēšanu un ābolu briedināšanu. Tāpat daļu zaļo ābolu koks nomet pats, un rudenī vienmēr to ir par daudz. Esmu mēģinājusi taisīt hidrolātus no cukurīšu ziediem, no rudens svītrotajiem, bet tie nebija sevišķi izteiksmīgi. Esmu palikusi pie divām ogābelēm, no kurām iznāk vissmaržīgākie hidrolāti. Tā ir mana mīļā sarkanlapu ogābele un Sārdženta ābele. Abas ir varenskaistas ziedētājas, bet to mazie auglīši ziemā iepriecina zīdastes un citus putniņus.

Ābeļziedu lasīšanai ir bišu dūkšanas skaņa. Dažkārt nākas pagaidīt, lai bitīte paņem savu tiesu, un tad es noplūcu ziedus. Šim hidrolātam ir mierīga sanoša un nesteidzīga sajūta, piepildīta medus un putekšņu saldumu.

Jau senos laikos ābeļziedu ūdeni izmantoja skaistumkopšanā, to pat sauca par skaistuma ūdeni. Par to liecina arī planēta Venēra, kas pārvalda ābeles.

Ābeļziedu hidrolāts:
- izplara mieru, saskaņu un drošību,
- palīdz atmodināt sievietē mātišķos instinktus,
- veicina beznosacījuma mīlestības jūtas,
- dara stingru un noturīgu sirdi pret destruktīvām izpausmēm,
- drūmu domu aizdzīšanai, mazina sadzīves ķibeles un samierina kašķīgus ģimenes locekļus,
- piemērots maigai, jūtīgai un arī bērnu ādai,
- stimulē ādas atjaunošanos un aktivizē vielmaiņu,
- atvēsina un atsvaidzina pārkarsušu ādu,
- noder nogurušām acīm, mazina tumšos lokus,
- mutes dobuma skalošanai, ja iekaisusi gļotāda,
- matu kopšanai, piedod tiem spīdumu.

Ir ticējums, ka zem ābelēm dzīvo vienradži. Ja zināt, kādu vecu ābeļdārzu, tad miglainā rītā var doties un sastapt vienradzi, kad tas mielojas ar saldiem un maģiskiem āboliem.

Bet latviešiem ir savi buramvārdi:
"Riti, riti rīta rasa,
Pār ābeļu lapiņām;
Tā rit manis augumiņš
Par ļautiņu valodām."

Vībotne

Thu, 10 Jul 2025 15:53:00 +0000

( Artemisia vulgaris)

"Es esmu mīlestības sēkla, kas aizvien eksistē un var izaugt pēc tūkstošgadēm, pat ja esat attālinājušies no Dievišķās gaismas" - vībotnes vēstījums. Tā attīsta spēju domāt, ved apziņu uz harmoniju un nostiprina darba spējas. Palīdz iet uz priekšu, progresēt un pieņemt jauno apziņas stāvokli. Dod spēku iziet caur sāpīgiem procesiem un atlaist pagātni, atbrīvo no jebkādiem aizvainojumiem. Sniedz drošības sajūtu, izturību, pārliecību un līdzsvaru. Vībotnīte raisa domas par dzīves jēgu un mērķiem.

Vībotne izgaismo cilvēku no iekšienes, atbrīvo no tumšām enerģijām un sargā. Derīga pret noburšanu un acu apmānu. Liek zāļu talismanos pret zibens spērienu. Var lietot ka kvēpekli gan mājā, gan sētā. Viens no spēcīgākajiem augiem, kas attīra enerģijas lauku.

Pirtī lietots, tīra gaisu, veicina zemapziņu, palīdz pret bezmiegu un ļauj sapņot krāsainus sapņus. Dziedē ādas slimības, locītavu sāpes un reimatismu.

Lai bites justos stropā labi, tos tīra ar vībotņu slotiņām.

Vībotne ir Zemes un Uguns stihijas augs, planētas - Saturns, Venēra un Marss.

Vībotne kā garšviela noder pie zivīm. Rosina ēstgribu, uzlabo gremošanas sistēmas darbību. Vājiem, mazasinīgiem un nervoziem cilvēkiem ieteic dzert vībotņu tēju. Izmanto pret epilepsiju. Regulē menstruālo ciklu.

Cīnās ar baktērijām, sēnītēm un parazītiem.

Lai arī Latvijā ir 11 dažādas vībotņu sugas, aug visur, tomēr brīžiem jāpameklē teritorijas, kur tās ērti var savākt. Man sanāk daudz darboties ar šo augu, jo vībotņu hidrolāts ir ļoti iecienīts.

Tas labi noder:
- bērniem ātrāk visu apgūt,
- sieviešu veselībai un spēkam,
- iekaisušai un alerģiskai ādai, sašaurina poras un mazina taukainību,
- mazina niezi pēc kukaiņu kodumiem,
- kāju kopšanai, ja pārlieku svīst un salst,
- kāju vanniņām pie saaukstēšanās,
- mazina matu taukošanos un blaugznas, veicina augšanu,
- tīra gaisu telpās un rada nomierinošu atmosfēru.

Vībotni nelieto grūtniecības un zīdīšanas laikā. Uzmanīgi, ja ir astma.

"Peries, Laimiņa,
Pirtiņā
Zelta slotām,
Sudraba lapām!"

Riktējamies ar bīvoti, barpšķi, embuti, veipaļiem, vībaku, mājkārkliņu un lauka dieva kociņu! Pinam vainagos, liekam pušķos, atstājam pa kādam ceram sētā un pie pirts, lai vībonītei ir vieglāk parādīt dzīves īsto saldumu! Nometam "vecās drēbes", un drosmīgi dodamies uz priekšu!